Latvijā strauji samazinās maksātnespējas gadījumu skaits
Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas “Coface” jaunākais Centrālās un Austrumeiropas (CAE) reģiona maksātnespējas pētījums atklāj, ka Latvijā pērn reģistrēts ceturtais straujākais maksātnespējas gadījumu skaita samazinājums reģionā – par 7,4%. Tas pārtrauc četrus gadus ilgušo pieauguma tendenci. Lai gan kopumā Baltijas valstu uzņēmējdarbības vide saglabā noturību, pētījuma eksperti brīdina par paaugstinātu nenoteiktību 2026. gadā, īpaši saistībā ar norisēm ārējos eksporta tirgos. Latvijā maksātnespējas lietu skaits samazinājās no 430 gadījumiem 2024. gadā līdz 398 gadījumiem 2025. gadā.
Straujāks maksātnespējas gadījumu skaita kritums reģistrēts tikai Horvātijā, Slovākijā un Lietuvā, kur kritums bija 13%. Savukārt Igaunijā maksātnespējas gadījumu skaits pieauga par 1,1%. Pētījuma autori norāda, ka Latvijā visbiežāk maksātnespējas gadījumi tika reģistrēti vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, būvniecības, kā arī ražošanas nozarēs. Lielākā maksātnespējas lieta Latvijā pērn bija aviācijas uzņēmumam “SmartLynx Airlines”, kas ilustrē riskus kapitālietilpīgās un ārējās ekonomiskās vides svārstībām īpaši jutīgās nozarēs.
Ekonomiskās tendences un izaicinājumi
Neskatoties uz kopējo maksātnespējas gadījumu skaita samazinājumu, “Coface” eksperti atzīmē, ka situācija reģionā kopumā ir stabila, tomēr 2026. gadā uzņēmumiem jārēķinās ar paaugstinātu nenoteiktību. Būtiskākie riski Latvijas uzņēmumiem šobrīd saistīti ar norisēm ārējos eksporta tirgos. Lai gan inflācija Eiropā mazinājās un iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums atjaunojās, maksātnespējas gadījumu skaits pieauga lielākajā daļā Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu.
Kā norāda “Coface Baltics” izpilddirektors Mindaugs Vaļskis, Baltijas valstīs maksātnespējas pieaugums signalizē par konkurētspējas grūtībām, jo inflācija šajās valstīs joprojām ir augstāka nekā citur eirozonā, mazinot izmaksu konkurētspēju. “Mēs prognozējam, ka maksātnespējas situācijas 2025. gadā saglabāsies stabila,” saka “Coface” Centrālās un Austrumeiropas reģiona galvenais ekonomists Mateušs Dadejs, piebilstot, ka stabilizācija neatrisina situāciju, jo maksātnespēja arvien vairāk ietekmē lielos uzņēmumus, kas nevar tik ātri pielāgoties pēkšņām tirgus pārmaiņām.
Aizsardzības izdevumu pieaugums un tā potenciālā ietekme uz ekonomiku
Vienlaikus ar maksātnespējas statistikas analīzi, aktuāls kļūst jautājums par aizsardzības izdevumu pieauguma ietekmi uz tautsaimniecību. Latvija apņēmusies līdz 2027. gadam palielināt aizsardzības izdevumus līdz 5% no IKP, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem NATO dalībvalstu vidū. Šāds solis tiek skaidrots ar mainījušos ģeopolitisko situāciju un Krievijas radīto apdraudējumu pēc iebrukuma Ukrainā.
Ekonomikas eksperti norāda, ka aizsardzības izdevumu palielināšanai var būt pretrunīga ietekme uz ekonomisko izaugsmi. Augsti militārie izdevumi var veicināt ekonomisko izaugsmi augstu militāro draudu gadījumā, jo drošība ir kritiska tirgus darbībai un veicina investīcijas un inovācijas. Tomēr tie var arī izraisīt bruņošanās sacensību, kurā ekonomika vairs negūst labumu. Empīriskie pētījumi liecina, ka, ja izdevumu līmenis ir zems, ietekme uz ekonomiku īstermiņā tiek sagaidīta pozitīva, bet var kļūt negatīva pie ļoti augsta izdevumu līmeņa.
Papildu finansējums aizsardzības nozarē var veicināt vietējo uzņēmumu attīstību un radīt jaunas darba vietas, it īpaši sadarbībā ar aizsardzības industriju. Piemēram, plānotā 155 mm artilērijas munīcijas rūpnīcas izveide Latvijā kopā ar Vācijas militārās rūpniecības uzņēmumu “Rheinmetall” sniegs pienesumu gan valsts aizsardzībai, gan tautsaimniecībai.
Aizsardzības nozares investīciju struktūra un tās izraisītās sekas
Aizsardzības izdevumu struktūra ir noteicošais faktors to ietekmē uz ekonomiku. Latvijas aizsardzības budžeta izdevumu plāns 2026. gadam paredz finansējumu militārās infrastruktūras attīstībai, valsts aizsardzības dienesta un spēju nodrošināšanai, kā arī sabiedroto uzņemšanai nepieciešamajai infrastruktūrai. Tāpat tiek plānots finansējums atbalstam Ukrainai un aizsardzības nozares zinātniskajai pētniecībai.
Tomēr jāņem vērā, ka strauji kāpināti aizsardzības budžeta ienākumi var ietekmēt Latvijas uzņēmumu konkurētspēju starptautiski, jo tas tiešā veidā var apgrūtināt Latvijas ražotājiem jaunu pasūtījumu piesaisti un eksportētājiem kļūt mazāk konkurētspējīgiem. Šis jautājums ir īpaši svarīgs, ņemot vērā, ka Latvijas ekonomika ir stipri orientēta uz eksportu.
Nākotnes prognozes un riski
Lai gan maksātnespējas gadījumu skaita samazinājums ir pozitīvs signāls, ekonomisti un “Coface” eksperti uzsver, ka nākotnē saglabāsies ievērojama nenoteiktība. “Coface” prognozē, ka 2026. gadā globālā ekonomika saskarsies ar izaicinājumiem, kas saistīti ar ģeopolitiskajiem satricinājumiem un piegādes ķēžu traucējumiem.
Augstie aizsardzības izdevumi, lai gan nepieciešami drošības stiprināšanai, var radīt papildu spiedienu uz valsts budžetu un tautsaimniecību kopumā. Tas var ietekmēt arī inflācijas dinamiku un kapitāla pieejamību uzņēmumiem. Tādēļ ir būtiski rūpīgi plānot un līdzsvarot aizsardzības vajadzības ar tautsaimniecības attīstības mērķiem, lai nodrošinātu ilgtspējīgu un stabilu izaugsmi.