Putins un Tramps: Pusotru stundu ilga telefonsaruna par Ukrainas pamieru
Krievijas diktators Vladimirs Putins un ASV prezidents Donalds Tramps trešdien aizvadījuši pusotru stundu ilgu telefonsarunu, kurā apspriesta iespējamā pagaidu pamiera ieviešana Ukrainā. Saruna, kas notika pēc Krievijas iniciatīvas, raksturota kā atklāta, draudzīga un lietišķa, apliecināja abu pušu pārstāvji.
Putina palīgs Jurijs Ušakovs norādījis, ka sarunas laikā Kremļa vadītājs, atsaucoties uz ASV prezidenta lūgumu, izklāstījis situāciju frontē. Tiek ziņots, ka abi līderi pauduši līdzīgus vērtējumus par Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska rīcību, apsūdzot viņu par konflikta paildzināšanu ar Eiropas atbalstu. Ušakovs arī izteicis sūdzības par Ukrainas veiktiem triecieniem Krievijas teritorijā.
Piedāvājums par pamieru maijā
Putins esot ierosinājis pamieru Ukrainā ieplānot sakritībā ar 9. maija Uzvaras dienas svinībām Krievijā. Šis priekšlikums varētu būt saistīts ar bažām par iespējamiem Ukrainas triecieniem Maskavā paredzētās militārās parādes laikā. Tiek pieņemts, ka šī gada parādē nebūs militārās tehnikas kolonas. Tramps savukārt paudis, ka vienošanās par kara izbeigšanu jau ir “tuvu”, un piebildis, ka karš Ukrainā, viņaprāt, ir militāri zaudēts ukraiņu pusē.
Tramps norādījis, ka viņš pazīst Putinu jau ilgu laiku un sarunu raksturojis kā “ļoti labu”. Viņš arī pieļāvis, ka Putins jau kādu laiku bijis gatavs vienoties, taču “daži cilvēki viņam apgrūtināja vienošanos”. Lai gan Tramps iepriekš bieži mainījis nostāju attiecībā uz karu Ukrainā, viņš izpelnījies kritiku par Krievijai simpatizējošu attieksmi.
Krievijas kara mērķi un Ukrainas uzbrukumi
Kremļa paziņojumā teikts, ka Putins apliecinājis Krievijas kara mērķu sasniegšanu un uzsvēris nepieciešamību pēc “pozitīvas atbildes” no Kijivas puses uz “labi zināmajiem priekšlikumiem” par diplomātisku izlīgumu. Viņš arī paudis priekšroku šo mērķu sasniegšanai sarunu ceļā.
Tikmēr Ukraina savas aizsardzības kampaņas ietvaros arvien biežāk uzbrūk Krievijas naftas rūpniecības objektiem, kas ir nozīmīgs Krievijas kara finansējuma avots. Šī mēneša sākumā Ukrainas spēku raidītie droni uzbrukuši naftas pārstrādes rūpnīcām Krievijas pilsētās Tuapsē, Orskā un Permā.
Starptautiskās reakcijas un turpmākās prognozes
Kamēr Vašingtonā ne Tramps, ne Baltā nama pārstāvji vēl nav oficiāli komentējuši telefonsarunu ar Krievijas vadītāju, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ceturtdien paziņojis, ka Kijiva lūgs Vašingtonai vairāk informācijas par piedāvāto pamieru 9. maijā. Eiropas Parlaments savukārt stingri nosoda Krievijas uzbrukumus civilajiem mērķiem Ukrainā un pieprasa taisnīgumu un atbildību par cietušajiem.
Analītiķi norāda, ka Krievijas ietekme pasaulē samazinās, jo tās sabiedrotie arvien biežāk apšauba Maskavas solījumus. Krievijas ekonomika funkcionē “kara ekonomikas” režīmā, un tiek prognozēts, ka valsts turpinās dzīvot kara, sankciju un starptautiskās izolācijas apstākļos, meklējot veidus, kā uzturēt politisko stabilitāti. Sabiedrībā arvien vairāk dominē nogurums un depresija, nevis mobilizējošs patriotisms.
Šobrīd ir skaidrs, ka pašreizējā situācija Ukrainā ir sarežģīta un neprognozējama. Lai gan notiek mēģinājumi rast diplomātiskus risinājumus, aktīvie militārie konflikti turpinās, un civiliedzīvotāji cieš no uzbrukumiem. Turpmākie notikumi atkarās no daudziem faktoriem, tostarp starptautiskās sabiedrības reakcijas un līderu politiskajām izvēlēm.