Viņas analīžu rezultāti atklāja kaut ko pārsteidzošu: neidentiskajām dvīņu māsām Lavinijai un Mišelai nav viens un tas pats tēvs.

Viņas tika ieņemtas dabiskā ceļā, auga kopā vienā dzemdē un piedzima vienai mātei ar dažu minūšu starpību, bet viņas ir pusmāsas.

49 gadus vecās Mišela un Lavinija piedzima pateicoties neticami retam bioloģiskam procesam, ko sauc par heteropaternālu superapaugļošanos. Lai tas notiktu, sievietei vienā ciklā jāizdala vairāk nekā viena olšūna, olšūnas jāapaugļo ar spermas šūnām no dažādiem vīriešiem, un embrijiem ir jāizdzīvo grūtniecības laikā.

Visā pasaulē ir reģistrēti tikai apmēram 20 šādi gadījumi. Pēc vairāku mēnešu ilga pētnieciskā darba “BBC Radio 4” raidījums sērijai “The Gift” noskaidroja, ka Lavīnija un Mišela ir vienīgās dvīnes ar atšķirīgiem tēviem, par kurām jebkad ir bijuši dokumentāri pierādījumi Apvienotajā Karalistē.

Lavinijai šī atklāsme bija postoša. Viņai un Mišelei bija bijusi grūta bērnība, kuras laikā viņas tika nodotas no vienas ģimenes un aprūpētāja pie otras. Vienīgā stabilitāte, kāda bija šīm neidentiskajām dvīņu māsām, bija tas, ka viņas bija viena otra.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

“Viņa bija vienīgā lieta, kas piederēja man, vienīgā lieta, par kuru es biju pārliecināta, vienīgā lieta, par kuru es biju droša,” saka Lavinija: “Un tad izrādījās, ka tā nav.”

Bet kad Lavīnija piezvanīja savai dvīņumāsai, lai pastāstītu par notikušo, Mišela uz to reaģēja citādi.

“Es nebiju pārsteigta,” saka Mišela: “Es joprojām nevaru noticēt, ka kaut kas tāds vispār var notikt – tas ir ļoti dīvaini, ļoti neparasti, ļoti reti –, bet tajā pašā laikā tas šķiet loģiski.”

Mišelas un Lavinijas māte bija neaizsargāta 19 gadus veca meitene, kad 1976. gadā Notingemā viņas dzima.

“Viņa bija cietusi no patēva vardarbības,” stāsta Mišela: “Māte visu savu bērnību bija gan audžuģimenēs, gan bērnu namos,.”

Kad dvīņu māsas jautāja, kurš ir viņu tēvs, māte vienmēr atbildēja, ka tas ir kāds vīrietis vārdā Džeims. “Viņš nebija daļa no mūsu dzīves,” turpina Mišela.

Arī viņu māte lielāko daļu viņu dzīves bija prom. Kad meitenēm bija pieci gadi, viņa ieguva vietu studijām universitātē Londonā un atstāja bērnus Notingemā kopā ar savas labākās draudzenes māti, kuru dvīnes sauca par “vecmāmiņu”.