Nekā personīga zināms, ka kopš pavasara Valsts kase, kuras pārvaldnieks no Finanšu ministrijas iecelts ostas valdē, Ventspilij jau atlikusi aizdevumu pamatsummas atmaksu un uz četriem gadiem piešķīrusi tā saucamās “kredītu brīvdienas”. ZZS piedāvājumu parādu vispār norakstīt Valsts kase un Finanšu ministrs vērtē ļoti piesardzīgi. Vairāki aizdevumi izmantoti projektiem, kas saistīti ar komercdarbību – piemēram, ražošanas ēku būvniecību. Šāds solis varētu tikt uzskatīts par neatļautu valsts atbalstu, kas nepatiktu Eiropas uzraugiem. Turklāt pat to daļu, ko teorētiski varētu dzēst, piemēram, aizdevumus par hidrobūvēm un pievedceļiem, varētu norakstīt tikai ar īpašu likumu.
ZZS uzstāj, ka Ventspils ostas jautājums ir
“ekonomiska, ne politiska lieta”.
Tomēr tas izskatās pēc sava veida politiskā testa, kurā partijas mēras, kurš īsti kontrolē un vada koalīciju. Un cik liela ietekme procesiem Rīgā Saeimā un Valdībā ir Ventspilī valdošās partijas ierindas valdes loceklim Aivaram Lembergam.
Ašeradens uzskata, ka ar iespējamu Ventspils ostas restrukturizācijas plānu jānāk klajā Satiksmes ministram un ar Ati Švinku Ašeradens šonedēļa par to esot runājis.
Lai gan oficiāli ZZS runā par “vienādu pieeju visām lielajām ostām”, tieši Ventspils ir partijas prioritāte. Ekonomikas ministrs tik aktīvi iesaistījies jautājumā, ka gatavs pārņemt Satiksmes ministra darbu informēt valdību par notiekošo Ventspils ostā un pārmet Atim Švinkam “žēlošanos pa kaktiem”.
Tautsaimniecības komisiju, kas skata strīdīgos grozījumus Ostu likumā, vada bijušais Satiksmes ministrs Kaspars Briškens. Viņš noraida pārmetumus, ka ostu likuma grozījumi iekrituši viņa atvilknēs un tur aizmirsti. Briškens gaidot atzinumu no gada pirmajā pusē izveidotās darba grupas, kam jau bija jābūt gatavom augustā – kā ostas reformēt. Kamēr tas nav saņemts, likuma skatīšana uzlikta “uz pauzes”. Viņš pats kā ministrs arī esot pieredzējis ZZS uzstājīgo vēlmi piespiest valsts pusē atlaist Ventspils ostas parādus. Šobrīd šādu koalīcijas partneru rīcību viņš dēvē par nekaunīgu šantāžu, kas pielīdzināma 90to gadu darba stilam.
ZZS vēstulē Satiksmes ministram pieminēti arī nekustamie īpašumi, ko Ventspils pašvaldība vēlētos pārņemt no brīvostas. Kuri tieši ir šie domei tik interesantie zemes gabali, vēstules autors ZZS frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis nespēja precizēt. Bet kā rakstīts vēstulē – “būtu izvērtējama iespēja nodot Ventspils valstspilsētas pašvaldības valdījumā rūpnieciskās izmantošanas teritorijās esošos rūpnieciskās ražošanas objektus, kas šobrīd atrodas Ventspils brīvostas pārvaldes īpašumā, saglabājot īpašumtiesības uz tiem Ventspils brīvostas pārvaldei.”