Jāatzīmē, ka Rīgas apgabaltiesa bija tā, kas pirms pieciem gadiem sāka interesēties par mantas stāvokli, bet izvēlējās citu pieeju. Tiesa lika Meroni glabāto mantu nodot valstij, un vēlāk pamudināja pret viņu sākt izmeklēšanu par lēmuma nepildīšanu.
“de facto” iegūtajā policijas lēmumā par kriminālprocesa izbeigšanu detalizēti aprakstīta sarakste starp Meroni, Nodrošinājuma valsts aģentūru un tiesu. Sākumā Meroni sūdzējās, ka viņam sūta vēstules latviski un angliski, vēlāk pauda, ka aresta orderis nemaz ārzemēs nav atzīts, ka aktīvi atrodas uzņēmumos, ne pie viņa. Piekrita parakstīt nodošanas protokolu, bet ne fiziski mantu atdot, jo tā viņam neesot nodota. Nodrošinājuma valsts aģentūra uzskatīja, ka šāda formāla nodošana neko neatrisinātu, turklāt aģentūrai trūkušas pilnvaras kapitāldaļu pārvaldīšanā.
Policija uzskatīja, ka ne Meroni, ne aģentūra, neizpildot tiesas uzdevumu, nekādu noziegumu nav pastrādājušas.
Jāatzīmē gan, ka Lemberga krimināllietas materiālos netrūkst pierādījumu tam, ka Lembergu ģimenei, iespējams, slēpti piederošā manta faktiski ir Meroni pārvaldībā. Policijas lēmumā, piemēram, ir atsauce uz Meroni paša 2019. gadā rakstītu iesniegumu par arestētās mantas stāvokli: “Lai uzraudzītu attiecīgās uzņēmējsabiedrības, viņš [Meroni] ir nodrošinājis sevis, kā arī savu uzticības personu ievēlēšanu vairāku Latvijas holdinga kompāniju padomēs, kas ir to ārvalstu komercsabiedrību kontrolē, kuras vada viņš.”
Nesaistīti ar mantisko jautājumu risināšanu Lemberga lietā, Latvijā joprojām nav izveidota skaidra kārtība arestētu kapitāldaļu pārvaldībai. Pirms gada bija mēģinājums steigšus pieņemt izmaiņas likumā, taču piedāvājums saskārās ar advokātu un uzņēmēju iebildēm.
“Visi saprot, ka problēma ir, bet Saeimas deputāti nevar uzrakstīt tādas kvalitātes regulējumu, kas visiem būtu pieņemams, un diemžēl es redzu, ka arī Tieslietu ministrija, aicinot ekspertus, nevar to problēmu atrisināt. Mēs līdz šim nesaņēmām tādu piedāvājumu, kam būtu atbalsts,” teic Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins (JV).
Tieslietu ministrijā atbild, ka piedāvājums ir izstrādāts, bet tiek meklēta iestāde, kas nākotnē varētu arestētas kapitāldaļas pārvaldīt. Esot uzrunāts gan “Possessor”, gan Nodrošinājuma valsts aģentūra.