Šobrīd izmēģina tā saucamos gaidīšanas punktus. Proti, brigādes dežurē automašīnās, bez pastāvīgām telpām. Izmēģinājums Rīgā un Daugavpilī liecina, ka šādi uz notikumu mediķiem ir izdevies atbraukt daudz ātrāk – vidēji 7 minūtēs, bieži – pat 2 minūtēs.
Taču dienests vēlas īstenot vēl vairākas novatoriskas idejas. “Mēs esam gatavi aiziet no tāda konservatīva modeļa, kas faktiski bija mantots no padomju laikiem un kāds mums bija iepriekš – šoferis un divi ārsti baltos halātos. Nē, mēs ejam no tā prom. Mēs ejam Eiropas virzienā,” sacīja NMPD direktore Liene Cipule. Nupat dienests sāka pilotprojektu: uz zemas prioritātes izsaukumiem dodas tikai viena cilvēka neatliekamās palīdzības brigāde. Pagaidām par secinājumiem spriest pāragri.
Plānos ir vēl viens jauninājums – pirmā reaģētāja tīkls. Ideju skaidro NMPD vadītāja: “Ļoti attālā reģionā, ņemsim jebkuru ciemu Latvijā, tur nevis dežurē pilnvērtīga lielā brigāde, bet šis cilvēks.
Tas var būt ģimenes ārsts. Tas var būt vietējais iedzīvotājs, kas ir speciāli apmācīts. Saņemot izsaukumu no šīs attālās vietas, kamēr brigāde dodas pie cietušā, viņš pirmais, jo viņš ir vistuvāk, dodas un sniedz pirmo palīdzību, saņemot uz viedpulksteni informāciju, ka tuvumā ir šāds izsaukums.” Pagaidām šī ir tikai iecere. Kā tā strādās praksē, nav zināms. Tiek pieļauts, ka šie reaģētāji darbotos pēc brīvprātības principa.
Kopumā šobrīd dienesta spēju stiprināšanai tā vadītāja neredz vajadzību pēc papildu finansējuma. Arī Veselības ministrijā uzskata, ka kopējais izsaukumu skaits līdz ar slimnīcu tīkla reformu nemainīsies, tāpēc šobrīd resursu palielinājumu NMPD neplāno.