Tāpat mainīta pieeja skolēnu vērtēšanai, ikdienas mācību darbā lielāku uzsvaru liekot uz formatīvo vērtēšanu, lai samazinātu nepārtrauktu gatavošanos pārbaudes darbiem.
IZM arī analizē citu valstu pieredzi mājasdarbu un brīvlaiku organizēšanā, taču vienota risinājuma neesot, un katras valsts pieeja ir atkarīga no tās izglītības sistēmas un sociālā konteksta.
Ministrijā norāda, ka skolēnu slodzes sabalansēšana līdz šim galvenokārt risināta, pilnveidojot mācību procesa organizāciju – sabalansējot mācību saturu, uzlabojot plānošanu un veicinot pedagogu savstarpējo sadarbību. Mērķis esot nodrošināt līdzsvaru starp mācībām un skolēnu labbūtību, nepalielinot kopējo slodzi.
Gan vasaras brīvlaiks, gan mājasdarbu apjoms var ietekmēt skolēnu mācību sasniegumus, taču šo ietekmi nevar vērtēt viennozīmīgi, aģentūrai LETA norādīja Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Starpnozaru izglītības inovāciju centra pētniece Ildze Čakāne.
Pētījumi liecina, ka garais vasaras brīvlaiks var būt saistīts ar daļēju mācību gada laikā sasniegtā progresa zudumu, īpaši matemātikā. Tiek lēsts, ka vasaras periodā skolēni var zaudēt aptuveni 30-40% no iepriekšējā mācību gadā sasniegtā izaugsmes pieauguma matemātikā. Savukārt lasīšanā šis kritums ir mazāks – ap 10-20%. Vienlaikus uzsvērts, ka tas nenozīmē, ka skolēni zaudē šādu daļu no kopējām zināšanām, bet gan daļu no iepriekš sasniegtā progresa.