Atslodze radošajam garam: aizsaulē devies Andrejs Apsītis
Divus mēnešus pēc savas 80. dzimšanas dienas, 2026. gada sākumā, mūžībā ir devies izcilais latviešu kinorežisors un operators Andrejs Apsītis. Viņa ilggadējā darbība kino jomā un ieguldījums Latvijas dokumentālajā kino ir neatsverams.
Karjera kino un dokumentālajā kino
Andrejs Apsītis dzimis 1946. gada 25. februārī Jaroslavļā. Pēc Rīgas 25. vidusskolas absolvēšanas studējis Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātē, bet 1974. gadā ieguvis kinooperatora specialitāti Vissavienības Valsts kinematogrāfijas institūtā Maskavā. Savas radošās gaitas Apsītis uzsācis Rīgas kinostudijā, kur strādājis kā operatora asistents (1965-1969), vēlāk kā kinooperators un režisors (1973-1990). Viņa darba pieredze turpinājusies Rīgas dokumentālo filmu studijā, kur ieņēmis valdes priekšsēdētāja, direktora un galvenā redaktora amatus. VēlākAndrejs Apsītis vadījis Filmu daļu Latvijas Valsts kinofotofono dokumentu arhīvā (1998-2000), veidojis televīzijas raidījumu “Kinokalendārs” TV3, un bijis direktora vietnieks Nacionālajā kino centrā (2000-2008). Viņš bija ilggadējs Latvijas kinematogrāfistu savienības biedrs kopš 1981. gada.
Nozīmīgākie darbi un apbalvojumi
Andreja Apsīša radošā darbība bijusi cieši saistīta ar dokumentālo kino. Viņš veidojis kinožurnālus “Padomju Latvija”, “Māksla”, “Latvijas hronika”, “Sports”, “Pionieris” un citus, kā arī dokumentālās, populārzinātniskās un mācību filmas. Viens no viņa nozīmīgākajiem režijas darbiem ir filma “Tautas dzejnieks Jānis Rainis” (1987), par kuru 1987. gadā saņēmis balvu par labāko režiju Visavienības mācību filmu festivālā Kazaņā. Citas nozīmīgas filmas ir “Mantojumā pils” un “Oranžais eņģelis” (1989). Arī filma “Esplanāde” (1991) ir nozīmīgs Andreja Apsīša režijas darbs, kas izmantojot arhīva kadrus, sniedz ieskatu par vēstures notikumiem Rīgā un Latvijā.
Mantojums un atzinība
Andrejs Apsītis atstājis dziļas pēdas Latvijas kino vēsturē. Viņa filmas raksturojušas gan vēsturiskus notikumus, gan cilvēku likteņus, bieži vien izmantojot emocionālu un skaudri dokumentālu pieeju. Kā norādījis kino operators Ansis Epners, Apsītis guvis uzticību ar savu mērķtiecību un lietišķumu, un viņa vizuālajā domāšanā jūtama kvalitatīva virzība uz populārzinātnisko kino. Apsīša radošā darbība ir apliecinājums viņa spējai saskatīt un iemūžināt nozīmīgo ikdienišķajā un vēsturiskajā. Viņš bija pazīstams arī kā eksperts dokumentālā kino jomā, piedaloties Latvijas filmu skate “Lielais Kristaps” vērtēšanā.