Nekā personīga zināms, ka kopš pavasara Valsts kase, kuras pārvaldnieks no Finanšu ministrijas iecelts ostas valdē, Ventspilij jau atlikusi aizdevumu pamatsummas atmaksu un uz četriem gadiem piešķīrusi tā saucamās “kredītu brīvdienas”.
ZZS piedāvājumu parādu vispār norakstīt Valsts kase un Finanšu ministrs vērtē ļoti piesardzīgi. Vairāki aizdevumi izmantoti projektiem, kas saistīti ar komercdarbību – piemēram, ražošanas ēku būvniecību. Šāds solis varētu tikt uzskatīts par neatļautu valsts atbalstu, kas nepatiktu Eiropas uzraugiem.
Turklāt pat to daļu, ko teorētiski varētu dzēst, piemēram, aizdevumus par hidrobūvēm un pievedceļiem, varētu norakstīt tikai ar īpašu likumu.
ZZS uzstāj, ka Ventspils ostas jautājums ir “ekonomiska, ne politikska lieta”. Tomēr tas izskatās pēc sava veida politiskā testa, kurā partijas mēras, kurš īsti kontrolē un vada koalīciju. Un cik liela ietekme procesiem Rīgā Saeimā un Valdībā ir Ventspilī valdošās partijas ierindas valdes loceklim Aivaram Lembergam.
Ašeradens uzskata, ka ar iespējamu Ventspils ostas restrukturizācijas plānu jānāk klajā Satiksmes ministram un ar Ati Švinku Ašeradens šonedēļa par to esot runājis.
Lai gan oficiāli ZZS runā par “vienādu pieeju visām lielajām ostām”, tieši Ventspils ir partijas prioritāte. Ekonomikas ministrs tik aktīvi iesaistījies jautājumā, ka gatavs pārņem Satiksmes ministra darbu informēt valdību par notiekošo Ventspils ostā un pārmet Atim Švinkam “žēlošanos pa kaktiem”.
Tautsaimniecības komisiju, kas skata strīdīgos grozījumus Ostu likumā, vada bijušais Satiksmes ministrs Kaspars Briškens. Viņš noraida pārmetumus, ka ostu likuma grozījumi iekrituši viņa atvilknēs un tur aizmirsti.