No pagājušā gada novembra līdz 5. maijam ārsti varēja izrakstīt nosūtījumus gan elektroniski, gan uz papīra. Noslēdzoties pārejas periodam uz nosūtījumiem tikai elektroniskā formā, Latvijas Televīzija (LTV) lūkoja noskaidrot, vai rindas pie ārsta kļuvušas īsākas.
Pagājušā gada nogalē vēstīts, ka Latvijā ir valsts apmaksāti ārstniecības pakalpojumi, uz kuriem atsevišķās medicīnas iestādēs ir jāgaida nevis dienas un mēneši, bet gadi. LTV apkopoja to, cik ilgi jāgaida virtuālajā rindā, ko uztur Nacionālais veselības dienests (NVD), bet tā gan ir tikai tendence – reālā situācija var atšķirties.
Ilgākā gaidīšanas rinda pagājušā gada novembrī bija uz vairākiem izmeklējumiem.
Veselības centrā “AURA-R” Rīgā bija jāgaida rindā vairāk nekā 4400 dienu jeb 12 gadus, lai tiktu uz elektromiogrāfiju – muskuļu un nervu izmeklējumu. Tāpat līderos bija dažādi ultrasonogrāfijas izmeklējumi Rīgas 1. slimnīcā, kā arī doplerogrāfija galvas un kakla asinsvadiem.
Lai noskaidrotu, vai rindas šo piecu mēnešu laikā ir mainījušās, LTV aplūkoja NVD jaunākos pieejamos datus, proti, virtuālo rindu aprīlī.
Veselības centrā “AURA-R” gaidīšanas laiks uz izmeklējumu ir sarucis gandrīz trīs reizes. Taču to nevarētu teikt par rindu uz izmeklējumiem Rīgas 1. slimnīcā. Piemēram, uz doplerogrāfiju galvas un kakla asinsvadiem šobrīd rindā jāgaida pat ilgāk.
Savukārt, analizējot gaidīšanas laiku pie valsts apmaksātiem speciālistiem, situācija novembrī bija šāda – jāgaida vairāk nekā 1000 dienu. Bet piecus mēnešus vēlāk gaidīšanas laiks tomēr ir mainījies.
Joprojām pie reimatologa Rīgas 1. slimnīcā rindā jāgaida gandrīz četrus gadus. Pie kardiologa Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā gaidīšanas laiks ir pat pieaudzis. Būtiskas pozitīvas atšķirības novērojamas rindā pie alergologa – tagad, vismaz NVD apkopotie dati liecina, ka pie šī ārsta var tik mēneša laikā.
Arī pie endokrinologa Rīgas veselības centra filiālē “Imanta” gaidīšanas laiks ir sarucis vairāk nekā divas reizes.
LTV aplūkoja arī to, cik dienas vidēji jāgaida rindā pie speciālista un uz izmeklējumiem. Aprīlī situācija, ar zināmiem izņēmumiem, būtiski nav mainījusies. Uz elektromiogrāfiju joprojām ir viens no ilgākajiem gaidīšanas laikiem. Vairs nav jāgaida ilgāk par gadu – tas tagad ir nepilns gads.
Savukārt pie gastroenterologa gaidīšanas laiks pat ir pieaudzis, tāpat kā pie valsts apmaksāta fizioterapeita.
Pagaidām vērā ņemamas izmaiņas rindā pie ārsta nav novērojamas. Tiesa, atsevišķās ārstniecības iestādēs gaidīšanas ilgums ir pat pieaudzis, bet to gan varētu ietekmēt dažādi citi faktori, piemēram, speciālistu pieejamība.
KONTEKSTS:
No otrdienas, 5. maija, ir beidzies jauno e-nosūtījumu ieviešanai noteiktais pārejas periods, un turpmāk pacientu nosūtījumus ambulatorajiem un stacionārajiem pakalpojumiem izsniegs elektroniski. Vajadzības gadījumā nosūtījumu varēs izdrukāt. Tāpat šogad plānots ieviest arī vienotā pieraksta principu, kas palīdzēs mazināt fiktīvās rindas pie ārstiem.
Par garajām rindām pērn LTV vēstīja rakstu sērījā, atklājot, ka Latvijā ir veselības aprūpes pakalpojumi, uz kuriem atsevišķās medicīnas iestādēs ir jāgaida vairāki gadi. Vairāk nekā 35 % no ārstniecības izdevumiem Latvijas iedzīvotāji joprojām sedz no savas kabatas. Tas ir divkārt vairāk nekā vidēji Eiropas Savienībā, un Latvijā ir viens no augstākajiem līdzmaksājumiem par veselības aprūpi visā Eiropā. Nepieejama veselības aprūpe valstij ik gadu nes miljarda eiro zaudējumus.
Valsts katru gadu aprēķina, cik daudz pakalpojumu var apmaksāt, šīs kvotas ik gadu būtiski nemainās; ārstniecības iestāde jau gada sākumā zina piešķirto kvotu daudzumu. Kvotas plāno, balstoties uz to, cik daudz pacientu tos reāli izmanto, taču aprēķinos neņem vērā kopējo pieprasījumu, tostarp pēc maksas vizītēm.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@lsm.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu