Krāpnieki aizvien izliekas par valsts iestāžu, banku, citu uzņēmumu pārstāvjiem un, pārsteidzot ar satraucošu informāciju, šokē sazvanīto, mudina viņu rīkoties tagad un tūlīt, tādējādi cenšoties izvilināt datus un nozagt naudu, stāstīja “Bez Tabu” uzklausītie eksperti. Ticamībai sarunas laikā iesaista arī it kā citu iestāžu pārstāvjus, citus krāpniekus – šādi, pielietojot atjautīgas, manipulatīvas metodes, telefonkrāpnieki vāc naudas ražu, brīdina bankas “Luminor” krāpšanas novēršanas eksperte Marija Celma.
Marija Celma
“Luminor” krāpšanas novēršanas eksperte
Viņi uzlabo un pielāgo krāpšanas shēmas. Skatās, kas strādā. Savā pusē veic kvalitātes pārbaudes, analizē gadījumus. Tā ir organizēta noziedzība, kas strādā un attīsta krāpšanu kā pakalpojumu. Kaut ko pielabo, skatās, kā labāk strādāt, pamaina kaut ko, lai būtu kas jauns, ne visiem zināms.
Ierasts, ka krāpnieki runā krievu valodā, tomēr mēdz būt gadījumi, kad blēži sarunājas arī latviešu valodā. Pērn Valsts policija kopā ar kolēģiem no citām valstīm apturēja organizētas noziedzības tīklu, kas uzturēja zvanu centrus Ukrainā. Šajā tīklā strādāja arī 12 Latvijas valstspiederīgie, kuri tika aizturēti. Noziedznieki veica krāpšanas pret daudziem Eiropā dzīvojošiem, tai skaitā Latvijas iedzīvotājiem.
Par to, kā tiek vervēti cilvēki noziedzīgajai telefonkrāpšanai, kā arī to, kā sevi pasargāt, uzzini noskatoties raksta augšā pievienoto video.
Klausies rubriku “Krāpnieku kods” katru otrdienu radio “Star FM” un “TOP radio”!
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!