Svinības un aicinājums uz atzinību
Svinīgajā Saeimas sēdē, kas veltīta Latvijas Neatkarības atjaunošanas deklarācijas 36. gadadienai, Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa aicināja klātesošos un visu tautu “novērtēt to, kas mums ir – mūsu brīvību, mūsu valsti un mūsu valodu”. Viņa uzsvēra, ka ikdienas steigā ir viegli piemirst šīs būtiskās vērtības, kas veido mūsu kopējo identitāti un valstiskumu.
Mieriņa atzīmēja, ka 1990. gada 4. maijs ir pagrieziena punkts Latvijas vēsturē, kad 138 “jā” balsojumi Augstākajā Padomē atbalsojās visā Latvijā, simbolizējot drosmi un ticību brīvībai. Šī drosme, kas pārauga darbībā, ir raksturojusi Latvijas valsts izveidi un tās neatkarības atgūšanu cauri vēsturei.
Vēsturiskais lēmums un tā sekas
Saeimas priekšsēdētāja atcerējās, ka laiks pēc neatkarības deklarācijas pieņemšanas bija saspringts, ar mēģinājumiem atcelt deklarāciju, streikiem un diskusijām par tās leģitimitāti, kas turpinājās vairāk nekā gadu. Viņa pauda dziļu cieņu pret Augstākās Padomes deputātu neatlaidību un stāju, aizstāvot Latvijas neatkarību un demokrātisko valsts iekārtu.
Tika uzsvērts, cik liels spēks un drosme bija nepieciešami, lai atgūtu valsts neatkarību. “Tas, cik grūti tapusi Latvijas valsts un cik daudz drosmes un spēka bijis vajadzīgs, lai atgūtu neatkarību,” sacīja Mieriņa, aicinot domāt par notikumiem pēc 4. maija un par mūsdienu Latviju.
Patriotisms ikdienā un savstarpējā cieņa
Mieriņa akcentēja, ka patriotisms nav tikai skaļi saukļi, bet gan ikdienas darbi – sakopta vide, koptas valodas, godprātīgi veikts darbs un cieņa pret zemi un cilvēkiem. “Cieņa pret darbu rodas, to darot, un cieņa pret cilvēku sākas ar spēju pamanīt vērtību ikkatrā no mums,” uzsvēra politiķe.
Viņa aicināja stiprināt savstarpējo cieņu un cilvēcību kā pamatu stiprai un noturīgai sabiedrībai, īpaši laikā, kad pasaule mainās strauji un pieņemtajiem lēmumiem jābūt pārdomātiem.
Valsts veidošana kopā un izaicinājumi
Saeimas priekšsēdētāja aicināja mazināt mākslīgo nošķīrumu starp sabiedrību un politikas veidotājiem, uzsverot, ka valsti mēs veidojam visi kopā. Popularitātes meklēšana un sevis spodrināšana nav drosme, īpaši, kad sabiedrība saskaras ar jauniem izaicinājumiem.
Tika pieminēti dažādi sabiedrības grupu pārstāvji – skolotāji, mediķi, iekšlietu darbinieki, jaunieši, kas dodas dienestā, un tie, kas palīdz Ukrainai, kā arī bruņotie spēki, kas sargā valsts drošību. Mieriņa uzsvēra, ka tieši šobrīd ir nepieciešama valstisko, cilvēcisko un kopīgo vērtību apzināšanās.
Latviešu valodas nozīme
Diskusijās par valodu, Mieriņa ir uzsvērusi, ka valoda ir valsts, un valsts esam mēs katrs. Viņa norādīja, ka valoda veido kopību un piederības sajūtu, un tās saglabāšana un attīstība ir atkarīga no mums pašiem. Tāpat zinātne un digitālais saturs ir svarīgi latviešu valodas attīstībai un konkurētspējas nodrošināšanai.