Ragana tikmēr iesaukusies: “Oh, es vecajam Džonam vakar iedevu lielu devu tā. Tas viņam gāja labumā.”
Pēc Džona nāves ragana turpinājusi terorizēt Betsiju, sekojot viņai, sitot, raujot aiz matiem un nolādot viņu un viņas līgavaini. 1821. gadā Betsija neizturēja un no Džošua izšķīrās. Tajā pašā mirklī no raganas vairs nebija ne vēsts. Tiesa, pirms tam viņa Lūsijai paziņojusi, ka dodas prom, bet atgriezīsies pēc septiņiem gadiem.
Tā arī esot noticis, un ragana atgriezusies 1828. gadā Džona dēla priekšā, ar kuru runājusi par pagātni, tagadni un nākotni. Pēc trīs dienām viņa pazudusi, paziņojot, ka atgriezīsies pēc 107 gadiem. Tiesa, 1935. gadā neviens raganu nekur nemanīja.
Betsijas Bellas ilustrācija (1894) Foto: Wikimedia Commons
Bellu ragana – iespējamās teorijas
Kā jau katrā stāstā par pārdabisko, pastāv vairākas teorijas, kas šo pārdabisko izskaidro. Šajā gadījumā viena no teorijām ir tāda, ka raganas pamatā ir Betsijas Bellas skolotājs Ričards Pauelss. Viņš bija 11 gadus vecāks par Betsiju, bija viņā iemīlējies un pamatīgi greizsirdīgs, kad Betsija saderinājās ar Džošua. Ričards arī bija zinošs okultismā, dārzkopībā un pieprata vēderrunāšanu. Teorētiski viņš spētu paveikt tāda veida krāpniecību. Turklāt, kad Bella izšķīrās no Džošua, Ričards viņu tūliņ apprecēja.
Mūsdienās daži pētnieki ir pārliecināti, ka ģimene bija saindējusies ar toksiskiem izgarojumiem, tāpēc regulāri piedzīvoja halucinācijas.
Var arī būt tā, ka kādam nepatika Bellu ģimene, varbūt kādam no ģimenes vergiem, tāpēc šis kāds trīs gadus lēnām indēja Džonu un ģimeni, līdz 1820. gada decembrī darbu pabeidza.
Visticamāk, patiesību mēs neuzzināsim nekad, tiesa, ja runājam par tiešām baisu leģendu, ar kuru pakutināt nervus tumšos ziemas vakaros, šis būs īstais stāsts.