Komentējot iespēju ierosināt referendumu par šādu iniciatīvu, Metla-Rozentāle norādīja, ka Latvijā pēdējos gados referendumu iniciatīvas reti bijušas sekmīgas. Viņa atgādināja, ka parasti nepieciešamo parakstu skaitu izdodas savākt tikai par plaši rezonējošiem un sabiedrībai īpaši sensitīviem jautājumiem.
Politoloģe arī norādīja, ka referenduma ierosināšanas process ir sarežģīts un laikietilpīgs, tādēļ maz ticams, ka to varētu īstenot līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām. Viņasprāt, iniciatīva drīzāk varētu kalpot kā uzmanības piesaistes instruments priekšvēlēšanu laikā.
Vienlaikus viņa pieļauj, ka daļu sabiedrības šāds piedāvājums varētu uzrunāt, īpaši cilvēkus, kuri vēlētos pensiju uzkrājumus izmantot dzīves kvalitātes uzlabošanai īstermiņā.
Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) nolēmusi reģistrēt iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā”, kas nozīmē, ka iniciatīvas virzītāji varēs sākt parakstu vākšanu referenduma ierosināšanai.
CVK lēmums pieņemts, izvērtējot, vai iesniegtais likumprojekts atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām attiecībā uz formu un saturu. Likums paredz, ka pēc iniciatīvas reģistrēšanas ir iespējams sākt vēlētāju parakstu vākšanu, lai noteiktā termiņā savāktu nepieciešamo atbalstu tālākai likumprojekta virzībai.