“Šajā gadījumā drons avarēja pirms mēs paguvām kaut ko izdarīt,” atzina Leščinskis.
Viņš skaidro, ka šorīt tika aktivizētas pretgaisa aizsardzības grupas, Baltijas gaisa patrulēšanas misija, kas diezgan ilgi uzturējās gaisa telpā, taču neesot bijis nepieciešams pieņemt lēmumu par šo objektu iznīcināšanu.
Leščinskis norādīja, ka klasiskā radaru sistēma spēj noteikt lielus objektus, piemēram, lidmašīnas, helikopterus arī 400 kilometru attālumā, bet kopš 2022. gada, kad Krievija iebruka Ukrainā, droni ir jauna rakstura draudi, kas prasa jaunus risinājumus. Pēc viņa teiktā, ir jābūt efektīvām ieroču sistēmām, kas varētu ātrāk reaģēt, tajā skaitā tiktu vadītas ar mākslīgo intelektu.
“Mēs strādājam, lai visi resursi, kas ir mūsu rīcībā, tiktu novirzīti austrumu robežas virzienā. Šogad nāks klāt jaunas iekārtas, taču visam ir vajadzīgs laiks,” sacīja Leščinskis.
LETA jau ziņoja, ka ceturtdienas agrā rītā Latvijas gaisa telpā no Krievijas ielidojuši vairāki bezpilota lidaparāti, no kuriem vismaz viens nokritis Rēzeknē, bojājot naftas produktu uzglabāšanas objektu.
Patlaban zināms par diviem nokritušiem droniem, no kuriem otrs vēl tiek meklēts. Šis drons varētu atrasties Rēzeknes novadā.
Pēc Nacionālo bruņoto spēku (NBS) pieprasījuma plkst. 4.09 Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) Ludzas, Balvu un plkst. 4.43 Rēzeknes novadā izsūtīja šūnu apraides paziņojumu. Ap plkst. 8.30 bruņotie spēki paziņoja par apdraudējuma noslēgšanos.
NBS atgādina – kamēr norisinās Krievijas agresija Ukrainā, ir iespējama tādu gadījumu atkārtošanās, kad Latvijas gaisa telpā ielido vai tai pietuvojas ārvalstu bezpilota lidaparāts.