Bergholcs norāda, ka vēlas izvērtēt alternatīvus risinājumus tranzīta plūsmas mazināšanai, ko varētu dot tādi projekti kā apvedceļa izbūve un Ziemeļu šķērsojums, nevis ieviest jaunus maksājumus un papildu slogu autovadītājiem un rīdziniekiem.
Pret šādu lēmumu iebildusi biedrība “Pilsēta cilvēkiem”, kas aicina Rīgas domi nekavējoties atsākt zemo emisiju zonas projekta virzību.
Savukārt Rīgas domes frakcija “Jaunā vienotība” (JV) aicina Kleinbergu virzīt koleģiālai lemšanai jautājumu par zemo emisiju zonu galvaspilsētā.
Līdz zemo emisiju zonas rīcības plāna faktiskai ieviešanai 2028. gadā ir atlicis pusotrs gads, uzsver JV frakcijā. Laika nav daudz, taču Rīgas domei ir visas iespējas pieņemt atbildīgus lēmumus, kas balstīti ekspertu viedokļos un pamatoti pētījumos, tai skaitā analizējot starptautisko pieredzi, uzskata JV.
Lēmumi par zemo emisiju zonas ieviešanu Rīgā var tikt pieņemti tikai un vienīgi domē un šobrīd tādu lēmumu nav nedz par ieviešanu, nedz atlikšanu, skaidro JV frakcija, turklāt nav notikušas diskusijas par šo tēmu.
Tādēļ JV aicina “Progresīvos” un Kleinbergu, kuri uzņēmušies atbildību par Rīgas domes vadību, virzīt koleģiālai lemšanai pēc būtības jautājumu par Rīgas rīcību zemo emisiju zonas plāna ieviešanai.