Autors norāda, ka Krievijā valda politiska strupceļa sajūta. Ierēdņi, gubernatori un uzņēmēji vairs neuzskata varas rīcību par kopīgu projektu. Iepriekš karš tika uztverts kā “mūsu kopīgā cīņa”, tad tagad tas arvien biežāk tiek saukts par “Putina karu”.
Atklāts elites dumpis gan pagaidām nav gaidāms, jo autoritārā sistēma joprojām balstās bailēs un represijās. Taču Kremlis vairs nespēj sabiedrībai piedāvāt skaidru nākotnes redzējumu.
Autors min četrus galvenos iemeslus, kāpēc Putins zaudē ietekmi.
Neveiksmīgais karš Ukrainā – iebrukums bija plānots kā īsa operācija, bet tagad par to maksā visa valsts.
Elite pieprasa noteikumus – oligarhi zaudējuši Rietumu tiesiskās sistēmas aizsardzību, bet Krievijā valda patvaļa, konfiskācijas un aresti.
Identitātes un ģeopolitikas krīze – Krievija zaudējusi ienesīgos Rietumu tirgus un nonākusi pretrunīgā lomā starp Eiropu un autoritāriem režīmiem.
Iepriekšējā sabiedriskā līguma sabrukums – valsts vairs nepiedāvā stabilitāti, tikai represijas, cenzūru un iejaukšanos privātajā dzīvē.
Situācija salīdzināta ar šaha “cugcvangu”, kur jebkurš gājiens tikai pasliktina pozīciju. Pēc autora domām, katrs Putina mēģinājums noturēt varu tikai paātrina sistēmas degradāciju.