Īpaša loma šajā digitālajā reakcijā ir Ukrainas un proukrainiskajai sociālo mediju videi, kas kara laikā vairākkārt demonstrējusi spēju ātri pārvērst aktuālos notikumus īsos, viegli kopīgojamos vēstījumos. Arī šoreiz par mīmu materiālu kļuvuši gan drošības pasākumi, gan militārās tehnikas neiekļaušana parādē, gan iespējamie dronu draudi.
Vienlaikus sociālo mediju reakcijas izgaismo arī riskus. Atsevišķi attēli ir mākslīgi ģenerēti vai pārveidoti, tādēļ tos nevar uztvert kā pierādījumus par konkrētiem drošības risinājumiem Maskavā. Tie drīzāk jāvērtē kā politiska satīra un informācijas kara produkts, kurā nozīme ir ne tikai faktam, bet arī emocijai, ko attēls rada.
Latvijas kontekstā 9. maija simboliskā nozīme pēdējos gados būtiski mainījusies. Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā valsts drošības dienesti pastiprināti uzrauga ar 9. maiju saistītos riskus, tostarp sabiedrisko kārtību un iespējamus provokatīvus pasākumus. Līdz ar ierobežojumiem publiskajā telpā daļa ar 9. maiju saistītās simboliskās cīņas pārvietojas uz digitālo vidi.
Aģentūra LETA novēroja, ka, piemēram, Latvijas Krievu savienības pārstāvji sociālo tīklu platformās brīdina un izglīto sekotājus, ko nedrīkstētu vai nevajadzētu darīt 9. maijā Latvijā, lai nenopelnītu sodu, kā arī kā labāk pieminēt karā kritušos.
Tādējādi šā gada 9. maija priekšvakars sociālajos medijos rādījis plašāku pārmaiņu informācijas karā. Cīņa par vēsturi un simboliem vairs nenotiek tikai pie pieminekļiem, parādēs vai televīzijas sižetos. Tā arvien biežāk notiek īsos video, attēlos un mīmos, kuros Krievijas “Uzvaras diena” tiek parādīta nevis kā neapstrīdams varenības rituāls, bet kā aizsargāts un izsmejams propagandas pasākums.