Latvijā arvien biežāk apdzīvotu vietu tuvumā tiek novērota lāču klātbūtne. Pētnieki lēš, ka lielo meža dzīvnieku skaits mūsu valstī tuvojas 200. Kurzemē vēl nesen lāču nebija, bet tagad dzīvnieki manīti arī šajā reģionā.
Lāči pēdējos gados visvairāk novēroti Vidzemē un Zemgalē, taču Kurzeme kādu laiku bija izņēmums. Tagad arī šajā reģionā manīti šie dzīvnieki – Tadaiķos, netālu no Liepājas.
“Man krustmeita piezvanīja, viņa netālu tur dzīvo. Viņa man piezvanīja, ka ir redzēts lācis, tā kaimiņiene teikusi. Cik no avīzes palasīju, cilvēki ir satraukti tagad, ka vairs mežā nevarēs iet, baidīsies,” stāstīja Tadaiķu iedzīvotāja Vizma.
Lāču pēdas fiksētas arī citviet Kurzemē, piemēram, netālu no Kalvenes, atklāja Rīgas zooloģiskā dārza filiāles “Cīruļi” pārvaldnieks Arnis Bergmanis:
“Tepat uz Rīgas–Liepājas šosejas. Bija tāds pavēls, braucām no mājām uz darbu, te vajadzēja kaut ko darīt, un tas, kas pārskrēja pāri, – ja tas nebija skrejošs lācis, tad tas bija čorts (velns – red.).”
Kopš divtūkstošo gadu sākuma, kad fiksēti 10 līdz 15 īpatņi, to skaits desmitkāršojies. Un pētniekiem nākas secināt, ka lāči tagad apdzīvo arī Kurzemi.
“Pagājušā gadā rudenī vai vasaras beigās tika novērots pirmais nepieaudzis lācis, kurš parasti tādus tālus ceļus nemēro, viņam būtu diezgan problemātiski nokļūt no Latvijas austrumiem Kurzemē. Tāpēc ir pieņēmums, ka lāči ir sākuši vairoties arī Kurzemē,” skaidroja Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš.
Igaunijas pieredze rāda, ka arvien vairāk lācenēm dzimst četri vai pieci mazuļi agrāko divu trīs vietā. Iespējams, Igaunijas līmeni, kur jau ir aptuveni 1500 lāču, Latvija sasniegs desmit gadu laikā.
“Mums ir cūku mēris. Kā tas ir saistīts? Ļoti elementāri – ja plēsējam ir jāpatērē daudz spēka, daudz laika, lai nomedītu pārtiku, tas nozīmē, ka arī mazāk pēcnācēju izdzīvo. Bet, ja ir bezmaksas ēdiens visur, kur ir Āfrikas cūku mēris, tad vilki un lāči brīnišķīgi uzplaukst,” pauda medniece Kate Šterna.
Pētnieki gan saka – Latvijas iedzīvotājiem lāču dēļ nav jāpamet tādas iecīnītas nodarbes kā sēņošana, ogošana vai pastaigas mežā, tomēr būs jāiemācās ar viņiem sadzīvot.
“Cilvēkam pirmais ir jāzina, ka Latvijā un vispār Eiropā viņi nav lāču barība,” atzīmēja pētnieks Ozoliņš.
Ja tomēr gadījies ar šo dzīvnieku sastapties, galvenais ir neļauties panikai, sacīja medniece. Lāči ir aizsargājami dzīvnieki, to medības ir aizliegtas lielākajā daļā Eiropas valstu, tāpēc var prognozēt, ka to skaits pieaugs.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@lsm.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu