2026. gada Venēcijas biennālē Svētā Krēsla paviljons aicina apmeklētājus iegremdēties garīgo pārdomu telpā. Eksponāti ir iedvesmoti no svētās Hildegardes no Bingenas daiļrades un apvieno mūsdienu muzikālās kompozīcijas, skaņas instalācijas un garīgo un māksliniecisko tekstu krājumu, radot unikālu pieredzi, kas saskan ar 2026. gada biennāles tēmu – “Mazās tonalitātes”.

Silvija Krivteža – Vatikāns

27. aprīlī Vatikānā notika 61. Venēcijas mākslas biennāles Svētā Krēsla paviljona prezentācija. Starptautiskā mākslas izstāde norisinās no 9. maija līdz 22. novembrim. Šogad tā iemieso kuratores Kojo Kuo  (Koyo Kauoh) projektu “Mazās tonalitātes”, kurai bija jāvada Venēcijas biennāle, bet kura negaidīti nomira 2025. gada maijā.

Venēcijas mākslas biennāles vadošā tēma aizgūta no mūzikas: mazās tonalitātes prasa uzmanīgu klausīšanos un patiesu empātiju, aicina palēnināt tempu un noskaņoties mierīgam noskaņojumam. Svētā Krēsla paviljons ir izveidots muzikālas lūgšanas formā. Tas ir aicinājums “redzēt ar ausīm”, uztvert telpu caur skaņu. Ekspozīcija tapusi iedvesmojoties no viduslaiku mistiķes, filozofes, dzejnieces un komponistes svētās Hildegardes no Bingenas (1098–1179) garīgā mantojuma.

Paviljona pirmajā daļā, kas izveidots Venēcijas senajā “Mistiskajā dārzā” – 17. gadsimta klostera teritorijā, kuru pārvalda Baskāju karmelītu kopiena, apmeklētājiem tiek piedāvāti 20 mūsdienu komponistu, mūziķu un dzejnieku muzikālie jaundarbi, kas balstās uz svētās Hildegardes dziesmām, rakstiem un vīzijām. Viesi ir aicināti, izmantojot austiņas, iegremdēties kontemplatīvā atmosfērā, klausoties grupas «Soundwalk» (“Skaņas pastaiga”) radīto darbu. Tā ir izveidojusi īpašu instrumentu, kas ieraksta smalkās dabas skaņas. Vēja, ūdens, koksnes, kukaiņu un augsnes mikroakustika tiek pārveidota kompozīcijā, kas pastāvīgi attīstās.

Svētā Krēsla paviljona otrā daļa, kas atrodas “Santa Maria Ausiliatrice” kompleksā, pārveidota par modernu skriptoriju (vietu, kur kādreiz tika pārrakstītas un ilustrētas grāmatas). Šajā telpā apmeklētāji var iepazīties ar vācu benediktnīniešu abates tekstiem, dažādu autoru grāmatām par mākslu un klosteru arhitektūru, kā arī vācu kinorežisora ​​un rakstnieka Aleksandra Kluge pēdējo darbu, kurš nomira 2026. gada 25. martā 94 gadu vecumā. 

Lūgšanas vieta Venēcijas biennālē