Strīdīgs lēmums par pieminekļu pārvietošanu
Kuldīgā izraisījusies diskusija par plānoto 1905. gada parka pārbūvi, kuras ietvaros paredzēts divus no tēlnieces Līvijas Rezevskas veidotos pieminekļiem – piemiņas zīmi 1905. gada revolūcijai un piemiņas sienu 1919. gadā nošautajiem lielinieku atbalstītājiem – pārcelt uz Annas kapiem. Vecpilsētas vides komisija 7. aprīlī atbalstījusi pieminekļu pārvietošanu, ko prezentējusi SIA “ALPS ainavu darbnīca”, kas uzvarējusi parka pārveides metu konkursā. Parks, kas izveidots 60. gados pēc arhitekta Dzintara Dribas projekta vietas ebreju kvartālam, kas tika izpostīts Otrā pasaules kara beigās, jau sen ir prasījies pēc sakārtošanas. Projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir 1,2 miljoni eiro, no kuriem lielākā daļa ir Eiropas Savienības fondu finansējums. Būvniecības darbus paredzēts uzsākt 2026. gadā.
Viedokļu krustpunktā – vēsture un māksla
Pašvaldības nostāju, ka pieminekļiem nav vietas jaunajā parka koncepcijā “Goldingenas dārzi”, atbalsta Kuldīgas novada muzejs, uzskatot pieminekļus par “mirušiem” un kā “sarkano stūrīti”. Muzeja pētnieks Pēteris Pabērzs gan piebilst, ka pieminekļi vairs neliecina par oriģinālajiem notikumiem, kam tie tika veltīti. Tomēr pret šo ieceri iebilst mākslas zinātnieki un sabiedrības pārstāvji, kuri jau saņēmuši vairāk nekā 40 parakstu vēstulē, kas vērsta pret pieminekļu pārvietošanu. Viņuprāt, pieminekļi, lai gan tapuši sarežģītā vēstures periodā padomju ideoloģijas ietekmē, nedrīkstētu tikt izņemti no publiskās telpas, jo tie atspoguļo Kuldīgas vēstures daudzslāņainību. Tiek uzsvērts, ka pārvietošanas procesā pieminekļi varētu ciest.
Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes iebildumi
Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde (NKMP) nepiekrīt Kuldīgas novada pašvaldības iecerei pārcelt pieminekļus, uzskatot, ka tie nedrīkst tikt izņemti no parka vides. Pašvaldība, savukārt, nav gatava atteikties no parka transformācijas uz “Goldingenas dārziem”, kur padomju laikā tapušajiem pieminekļiem nav paredzēta vieta, tādēļ NKMP lēmumu plānots pārsūdzēt. Arhitekts Kaspars Zellis pauž bažas, ka pašvaldības atbildīgās institūcijas varētu nepietiekami izprast 1905. gada notikumu nozīmi Latvijas vēsturē.
Parka pārveides iecere – “Goldingenas dārzi”
SIA “ALPS ainavu darbnīca” izstrādātā parka pārbūves koncepcija paredz teritoriju pārvērst par modernu, gaišu un daudzfunkcionālu telpu ar 12 tematiskajiem dārziem. Tostarp plānots izveidot “Atmiņu dārzu”, kas veltīts pilsētas vēstures izzināšanai, kā arī “Kurzemes dārzu” ar rožu stādījumiem. Tiek plānoti arī “Mūzikas” un “Mākslas” dārzi radošām performancēm un aktīvās atpūtas zonas bērniem. Vēsturiskā ebreju kvartāla atdzīvināšana caur dārzu koncepciju ir viens no projekta pamatidejām. Iedzīvotāju aptaujā 2023. gadā vairākums pauda atbalstu pieminekļu pārvietošanai, lai gan parakstu vākšana pret pārvietošanu joprojām turpinās. Parka ainaviskais simbols – strūklaka “Meitene ar ūdens krūzi” jeb “Anniņa” – tiks saglabāta.