Krievijas novērošanas objekts pie Narvas izraisījis bažas
Piektdien, 8. maijā, pie Narvas pilsētas Igaunijas-Krievijas pierobežā Krievijas pusē bija manīts neidentificēts lidojošs objekts, kas pēc izskata atgādinājis dirižabli. Par notikušo ziņo medijs “Delfi.ee”, atsaucoties uz aculiecinieku fotogrāfijām un video. Objekta precīza izcelsme un paredzētais mērķis nav zināmi, taču tā parādīšanās Krievijas gaisa telpā netālu no NATO dalībvalsts robežas raisa jautājumus par iespējamu novērošanu vai spiegošanu.
Nav precīzi zināms, kāda veida objekts tas bijis, vai tas bija militārs, vai civilais, taču tā klātbūtne uz robežas ir ievērojama. Pēdējos gados ir pieaudzis Krievijas militāro lidaparātu un citu novērošanas sistēmu aktivitāte pie Baltijas valstu robežām. Igaunijas iekšlietu ministrs Igors Taro ir norādījis, ka Krievijas robežsargu rīcība varētu būt saistīta ar agresiju pret Ukrainu, kas atstāj iespaidu uz Krievijas struktūrām.
Drošības situācija pie Latvijas-Krievijas robežas
Tikmēr Latvijas pierobežā notikuši atsevišķi incidenti, kas saistīti ar bezpilota lidaparātiem. Ceturtdien, 7. maijā, Nacionālie bruņotie spēki (NBS) konstatēja vairāku bezpilota lidaparātu ielidošanu Latvijas gaisa telpā no Krievijas teritorijas. Notikuma rezultātā divi droni nogāzušies Latvijas teritorijā, savukārt trešais šķērsojis valsts gaisa telpu un vēlāk to pametis.
Reaģējot uz šo incidentu, tika piesaistītas NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas lidmašīnas, kas vairākas stundas patrulēja gar Latvijas austrumu robežu. Operatīvie dienesti saņēma ziņojumus par iespējamu ugunsgrēku naftas uzglabāšanas objektā Rēzeknē, kur tika konstatēti bojājumi četriem naftas rezervuāriem. NBS un Valsts policija izmeklē notikušo, un ir uzsākts kriminālprocess. Lai gan dronu atlūzas tika atrastas notikuma vietā Rēzeknē, vēl tiek meklēta otrā drona nogāšanās vieta. NBS norāda, ka dronu izcelsme vēl nav apstiprināta līdz izmeklēšanas beigām.
Šie notikumi notikuši laikā, kad Krievija ir samazinājusi savu klātbūtni 9. maija parādēs daudzviet saistībā ar dronu uzbrukumiem, un ir pastiprinājusi drošības pasākumus. Latvijas gaisa telpā no Krievijas ielidojuši lidaparāti jau iepriekš, un šādi incidenti, kas saistīti ar dronu pietuvošanos vai ielidošanu Latvijas gaisa telpā, nav nekas jauns.
Pastiprināta militārā aktivitāte pie Baltijas robežām
Krievijas militārās aktivitātes pie Baltijas valstu robežām ir novērotas jau ilgāku laiku. Piemēram, 2025. gada februārī tika ziņots, ka Krievija pie Igaunijas robežas izveidojusi armijas korpusu un motorizēto strēlnieku divīziju. Tāpat Krievija pastiprinājusi militāro gatavību pie robežas ar Igauniju, veicot ilgstošas mācības, kas atšķiras no ierastā.
Arī Igaunijas pierobežā pie tā dēvētā “Sātses zābaka” ir fiksēta Krievijas karavīru parādīšanās bez atpazīšanas zīmēm, kas tiek vērtēts kā jauns posms Maskavas konfrontācijā ar Rietumiem. Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna uzsvēris, ka situācija tiek kontrolēta, taču Maskavas aktivitāte kļuvusi pamanāmāka.
Robežincidenti un Krievijas provokācijas
Narvas pierobežas rajons ir bijis arī citu incidentu, tostarp provokāciju, epicentrs. Igaunijas robežsargi norādījuši, ka Krievijas mēģinājumi destabilizēt situāciju pie robežas notiek pastāvīgi. Ir fiksēti gadījumi, kad Krievijas robežsargi nelikumīgi šķērso Igaunijas robežu, piemēram, uz mola Narvas upē. Tāpat Krievija mēdz traucēt robežas kontroli, bloķējot GPS signālus.
Pēdējā laikā ir pieaudzis robežpārkāpumu skaits pie Krievijas un Igaunijas robežas. Igaunijas laikraksts “Postimees” ziņoja par gaisa balona parādīšanos Krievijas pusē pie robežas, kas, iespējams, aprīkots ar videokameru un izmantots novērošanai.
Robežu drošības stiprināšana
Šie notikumi izceļ nepieciešamību pastāvīgi stiprināt drošību pie Latvijas un Igaunijas ārējām robežām. Latvijā tiek strādāts pie austrumu robežas stiprināšanas, izvietojot papildu novērošanas sensorus. Igaunija, Latvija un Lietuva ir vienojušās par kopīgas “aizsardzības līnijas” izveidi gar austrumu robežu, lai atturētu un, ja nepieciešams, aizsargātos pret militāru apdraudējumu. Igaunija plāno uz austrumu robežas uzbūvēt aptuveni 600 betona bunkurus.
Arī Narvas pilsētas pierobežas infrastruktūra tiek uzlabota. Uz Draudzības tilta, kas savieno Narvu ar Krievijas Ivangorodu, uzstādīti masīvi metāla vārti, lai uzlabotu robežpunkta drošību un novērstu nesankcionētu šķērsošanu.