Radevs stājas premjera amatā
Bulgārijas parlaments piektdien, 8. maijā, oficiāli apstiprinājis bijušo valsts prezidentu Rumenu Radevu jaunā premjerministra amatā. Viņa apstiprināšanai tika gūts atbalsts ar 124 balsīm par, 70 pret, bet 36 likumdevēji atturējās. Radevs, kurš pazīstams ar saviem prokrieviskajiem un eiroseptiskajiem uzskatiem, gada sākumā atkāpās no prezidenta amata, lai pretendētu uz valdības vadītāja krēslu. Viņa jaunizveidotā koalīcija “Progresīvā Bulgārija” (PB) aprīlī notikušajās parlamenta vēlēšanās nodrošināja sev vairākumu, iegūstot 131 no 240 vietām parlamentā. Kā informē portāls jauns.lv, Radevs savā uzrunā likumdevējiem atzina, ka valdībai nebūs ilūziju par priekšā stāvošajām krīzēm un pārbaudījumiem, tostarp augošajām cenām, budžeta problēmām, nepieciešamajām reformām, globālo enerģētikas krīzi un saasinātajiem konfliktiem.
Politiskā pieredze un prioritātes
Radevs, kurš deviņus gadus ieņēma Bulgārijas prezidenta amatu, ir bijušais gaisa spēku komandieris un ģenerālmajors. Viņa politisko ceļu raksturo neatkarīgs kandidējums prezidenta vēlēšanās 2016. gadā, ko atbalstīja Bulgārijas Sociālistiskā partija. Viņa atgriešanās politikā un panākumi vēlēšanās tiek skaidroti ar iedzīvotāju nogurumu no ilgstošās politiskās nestabilitātes un nespējas izveidot stabilas valdības pēdējo piecu gadu laikā. Viens no galvenajiem Radeva solījumiem ir izskaust korupciju un “oligarhiskā pārvaldības modeli” Bulgārijā. Vienlaikus viņš ir paudis atbalstu praktiskām attiecībām ar Krieviju un iebildis pret militāro palīdzību Ukrainai. Viņa nostāja pret Eiropas Savienības “zaļo kursu” un eiro ieviešanu ir bijusi kritiska.
Izaicinājumi un bažas
Radeva prokrieviskā un eiroseptiskā nostāja ir radījusi bažas par Bulgārijas turpmāko pozīciju Eiropas un starptautiskajā politikā. Daži analītiķi gan prognozē, ka viņa nostāja varētu būt mērena, atšķirībā no Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna. Paredzams, ka Radevs varētu centies vājināt Bulgārijas atbalstu Ukrainai un veicināt Krievijas enerģijas resursu importa atsākšanu. Tomēr tiek prognozēts, ka Bulgārijas pievienošanās Šengenas zonai un eiro ieviešana varētu sekmēt ārpolitikas nepārtrauktību. Viens no pirmajiem jaunās valdības uzdevumiem būs apstiprināt 2026. gada valsts budžetu, kura dēļ krita iepriekšējā valdība.
Konteksts: Politiskā nestabilitāte Bulgārijā
Bulgārija pēdējo piecu gadu laikā ir piedzīvojusi astoņas parlamenta vēlēšanas, kas liecina par dziļu politisko krīzi un nestabilitāti. Iepriekšējā konservatīvā valdība sabruka masveida pretkorupcijas protestu dēļ. Sabiedrības neuzticību politiskajai elitei veicinājuši arī korupcijas skandāli un politiskā polarizācija, ko pastiprina prokrievisko un nacionālistisko spēku ietekme. Šie faktori ir kavējuši arī valsts integrāciju Eiropas Savienībā, tostarp pievienošanos eirozonai.