Tā sauktās Uzvaras dienas svinībās Maskavā – kārtējā iespēja attaisnot noziedzīgo karu pret Ukrainu. Vladimirs Putins Sarkanajā laukumā sestdien, 9. maijā, uzsvēra, ka ne tikai Ukraina, bet arī visa NATO alianse karo ar Krieviju. Un tas, neraugoties uz panākto trīs dienu pamieru starp Krieviju un Ukrainu. Kijiva apņēmās neuzbrukt Sarkanajam laukumam svinību laikā – to lūdza ASV.
Pastiprinātā drošībā un pirmo reizi teju divās desmitgadēs – bez militārās tehnikas. Ar lielāku pietāti un pieticību Maskavas Sarkanajā laukumā aizvadīts Krievijai tik nozīmīgais 9. maijs.
Putina runa gan no vecās grāmatas – tajā tika attaisnots karš Ukrainā, cildinātas Krievijas uzvaras tajā un kritizēts NATO. Taču runa bija salīdzinoši īsa, visticamāk, drošības bažu dēļ.
Ap Putinu manīta neierasti liela apsargu klātbūtne, un neilgi pirms parādes sākuma Maskavā arī kārtējo reiz atslēgts mobilais internets.
Pirms vienošanās par pamieru Krievija draudēja Ukrainai ar masveida raķešu triecienu, ja tā centīsies ar uzbrukumiem parādi izjaukt. Iepriekš no Ukrainas bija manāmi mājieni, ka šāds pamiers būtu bezjēdzīgs. Turklāt pušu vienpusēji izsludinātie ugunspārtraukumi tika pārkāpti.
Taču Kijiva atsaukusies ASV lūgumam. Ukraina savas saistības arī pildīja visu parādes laiku, taču pēc tās Maskava apsūdzēja Ukrainu pārkāpumos. Pienāk ziņas arī par iespējamiem pārkāpumiem otrā pusē. Tramps gan noskaņots optimistiski un pauž cerību, ka panāktais pamiers varētu signalizēt kara beigu sākumu.
Žurnālists: “Prezidenta kungs, vai sagaidāt, ka pamiers varētu ilgt vairāk par trīs dienām?”
Tramps: “Varētu. Tas būtu jauki. Es gribu redzēt to beidzamies. Šis karš ir briesmīgākais kopš Otrā pasaules kara.”
Žurnālists: “Kad Putins prasīja pamieru, vai viņš to prasīja jums?”
Tramps: “Nē, nē. Es prasīju, un Putins piekrita. Zelenskis piekrita. Mums būs neilgs periods, kurā nenogalina cilvēkus. Tas ir ļoti labi. Un viņi arī vienojās apmainīties ar tūkstoš gūstekņiem. Tas ir ļoti labi.”
Uz svinībām šogad arī mazāk viesu. Kā ierasts, Krievijas tuvākie sabiedrotie, bet šoreiz bez lielvalstu līderu, piemēram, Sji Dzjiņpina klātbūtnes. Kā vienīgais Eiropas Savienības pārstāvis Maskavā bija ieradies Slovākijas premjers Roberts Fico. Viņš gan parādē nepiedalījās, bet nolika vainagu pie nezināmā karavīra kapa un vēlāk aizvadīja divpusējas sarunas ar Putinu. Tajās viņš saņēma Krievijas solījumu arī turpmāk apmierināt Slovākijas energo vajadzības.
Viņa vizīte jau izpelnījusies Vācijas kanclera nopēlumu, taču Fico apgalvo, ka viņa vizītes mērķis ir veicināt dialogu par kara izbeigšanu Ukrainā.
Faktu, ka Kremlis šogad svin mazākā mērogā, eksperti skaidro ne tikai ar to, ka Maskavā bažījas par Ukrainas tāldarbības spējām, kas jau pierādītas ne reizi vien, bet arī to, ka Krievijai diez ko nesokas karā. Skaidrojot lēmumu par militārās tehnikas nedemonstrēšanu parādē, Kremlis norādīja – tā vairāk vajadzīga frontē.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@lsm.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu