Andris Sprūds

Aizsardzības ministrs (PRO)

Šodien esmu pieņēmis lēmumu atkāpties no aizsardzības ministra amata, lai pasargātu Latvijas armiju no ieraušanas politiskā kampaņā.

Pēdējās dienās un nedēļās mēs esam pieredzējuši dronu incidentus Latvijā un citās valstīs. Sveši droni nedrīkst apdraudēt mūsu cilvēku drošību. Aizsardzības nozare ir izdarījusi daudz un turpinās to darīt, lai stiprinātu mūsu pretgaisa aizsardzības spējas. Un mūsu cilvēku drošība ir dažādu nozaru dienestu atbildība. Aizsardzības nozares attīstība ir mana politiskā atbildība. Un šobrīd mana politiskā atbildība ir nepieļaut mūsu bruņoto spēku ieraušanu politiskā kampaņā.

Es to nedaru tāpēc, ka būtu pārstājis ticēt tam, ko darām aizsardzības nozarē. Tieši pretēji. Latvijas aizsardzības spējas ir augstā līmenī. Vai vēl ir daudz darba? Jā! Bet Latvijas armija kopā ar sabiedrotajiem šodien ir gatava aizstāvēt Latviju.

Es atkāpjos tāpēc, ka Latvijas mūsu bruņotie spēki un valsts aizsardzības spējas ir svarīgākas par jebkura ministra amatu un jebkuras partijas interesēm.

“Esmu pieņēmusi lēmumu – aizsardzības ministrs Andris Sprūds ir zaudējis manu un sabiedrības uzticību, un esmu pieprasījusi viņa demisiju. Par šo lēmumu šodien esmu informējusi ministru un koalīcijas partnerus,” uzsver Ministru prezidente Evika Siliņa.

Ministru prezidente norāda, ka šis lēmums pieņemts, vērtējot ne tikai pēdējos dronu incidentus, bet arī plašāku situāciju aizsardzības nozarē. Valsts aizsardzībai un drošībai ir piešķirts vēsturiski lielākais finansējums – 5% no IKP, un tas nozīmē arī ļoti augstu atbildību pret Latvijas iedzīvotājiem. “Šis finansējums pārdalīts no citām nozarēm. Tāpēc cilvēkiem ir tiesības prasīt rezultātu — drošību, skaidrību un pārliecību, ka valsts spēj rīkoties ātri un profesionāli,” uzsver E. Siliņa.

Premjere norāda, ka pēc iepriekšējiem incidentiem nav pietiekami ātri pārņemta Ukrainas praktiskā pieredze pretdronu sistēmu attīstībā, lai gan Ukrainas puse ir bijusi gatava dalīties ar savām zināšanām un risinājumiem. Tikai šobrīd, iesaistoties premjerei un Ārlietu ministrijai tiek plānoti konkrēti soļi šajā jomā.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Premjere akcentē, ka aizsardzības jomā būtiska ir ne tikai finansējuma pieejamība, bet arī skaidra vadība, sadarbība un spēja pieņemt lēmumus. Aizsardzības ministrijā pēdējā laikā redzamas problēmas ar iekšējo sadarbību, pēctecību un vadības stabilitāti. Salīdzinoši īsā laikā no amata aiziet jau otrs valsts sekretārs, un tas rada jautājumus par ministrijas spēju konsekventi vadīt nozari laikā, kad drošības izaicinājumi prasa īpaši saskaņotu un profesionālu darbu.

“Aizsardzības ministrijai, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un pārējiem drošības jomas dienestiem ir jāstrādā kā vienotai komandai. Šobrīd man nav pārliecības, ka politiskā vadība to ir spējusi nodrošināt pietiekamā līmenī,” norāda Ministru prezidente.

Arī aizsardzības industrijas iesaiste spēju attīstībā ir bijusi pārāk lēna. “Latvijai ir jāražo un jāattīsta tas, kas mūsu aizsardzībai patiešām ir vajadzīgs. Mēs nevaram ilgstoši palikt situācijā, kurā pērkam to, kas ir pieejams, nevis mērķtiecīgi attīstām spējas, kas nepieciešamas mūsu drošībai,” norāda Ministru prezidente.

E. Siliņa arī uzsver, ka aizsardzības un drošības jautājumiem jābūt ārpus priekšvēlēšanu retorikas un partiju interesēm. Laikā, kad Latvija saskaras ar nopietniem ģeopolitiskiem drošības izaicinājumiem, aizsardzības nozares vadībā nepieciešama profesionāla un kompetenta vadībā, kam Latvijas sabiedrība un nozare uzticas.

“Drošībai ir jābūt profesionāļu rokās. Mūsu cilvēku drošība stāv augstāk pār partijām, pāri politiskām ambīcijām un priekšvēlēšanu retorikai,” uzsver E. Siliņa.

Ministru prezidente ir uzrunājusi pulkvedi Raivi Melni kļūt par nākamo aizsardzības ministru. R. Melnis Nacionālajos bruņotajos spēkos dienē kopš 1998. gada, militāro izglītību ieguvis Londonā, viņam ir starptautiska dienesta pieredze, un patlaban viņš pilda Aizsardzības ministrijas pārstāvja dienesta pienākumus Ukrainā.