Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, Maskavai vairs neinteresē Latvijā atrastie sarkanarmiešu pīšļi. Tādēļ maisi ar karavīru kauliem nu jau kaudzēs krājas Latvijā.
Otrā pasaules kara laikā liela daļa Latvijas teritorijas kļuva par kaujas lauku, kurā gan Sarkanā armija, gan Vācijas bruņotie spēki cieta smagus zaudējumus. Precīzs Latvijā kritušo skaits nav zināms, taču abās pusēs tas mērāms desmitos tūkstošu cilvēku.
Jau 27 gadus karavīru meklēšanā un pārapbedīšanā, sadarbojoties ar Brāļu kapu komiteju, iesaistās brīvprātīgie no biedrības “Leģenda”. To vada Tālis Ešmits. Viņš stāsta, ka iepriekš katrs atrastais Sarkanās armijas karavīrs nozīmēja veselas juridiski atrunātas procedūras iedarbināšanu, kas rezultējās, ka mirstīgās atliekas tika repatriētas uz Krieviju vai pārapbedītas kādā no padomju karavīru kapsētām.
Tālis Ešmits
karavīru meklēšanas vienības “Leģenda” vadītājs
Viss strādāja plus mīnuss ļoti labi. Neteiksim, ka ļoti labi, jo šajā procesā ne viss vienmēr ir vienkārši, bet katrā ziņā mēs to darījām. Pēc 2022. gada viss ir apstājies.
Apstājies gan nevis Latvijas pusē, bet otrpus robežai. Meklēšanas vienība joprojām dodas ekspedīcijās un regulāri saņem zvanus no cilvēkiem, kuri, piemēram, būvdarbu vai saimniecisko darbu laikā uzrok karavīru kaulus. Daļa no tiem ir Sarkanās armijas karavīru mirstīgās atliekas, kas šobrīd vienkārši krājas.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Kādā noliktavā netālu no Rīgas maisos ar norādēm par to atrašanas vietu glabājas jau aptuveni 2000 Latvijas teritorijā kritušo sarkanarmiešu kaulu.
“Krievijas pusei ir tāda sajūta, ka galīgi tas vairs nav interesanti. Viņi ignorē, jo ir tādas situācijas, kad ir atrasti, identificēti. Bija Latgales pusē Sarkanās armijas karavīri. Piederīgie ir Krievijā, piederīgie ir izteikuši vēlmi, lai viņus atgriež mājās. Latvijas puse ir tam visam piekritusi, dokumenti ir sakārtoti. Krievijas puse – vienkārši neko nedara,” saka Ešmits.
Tikmēr citas valsts sadarbojas, un to karavīru mirstīgās atliekas tiek pārapbedītas. Turpat noliktavā, blakus kaulu maisiem, salikti arī nelieli zārki. Tajos visos atrodas Vācijas karavīru pīšļi, kuri beidzot – 81 gadu pēc kara beigām – tiks apbedīti cieņpilni. Tikmēr “Leģendas” brīvprātīgie turpina iesākto darbu, un ja lāpstas atrok vēl kādu sarkanarmieti, viņa mirstīgās atliekas zemē nepaliks.
Tālis Ešmits
karavīru meklēšanas vienības “Leģenda” vadītājs
Mēs viņus ar visu cieņu ekshumējam, pārvietojam uz noliktavu jeb kaulu depo, kā moderni skan. Un tālāk jau skatāmies, kādi būs šie risinājumi. Jo es saku, tur nevar tā pieiet, ka Sarkanā armija, un tad nē. Jo, pirmkārt, viņi visi ir bijuši cilvēki. Otrkārt, ir ļoti dažādas nacionalitātes, kas ir bijuši tajā armijā.
Arī Latvieši Otrā pasaules kara laikā bija nonākuši Sarkanajā armijā. Tiek lēsts, ka kopumā tās sastāvā gan brīvprātīgi, gan mobilizējot, karoja ap 100 tūkstošiem latviešu, no kuriem vairāk nekā trešdaļa mājās nepārnāca.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!