Pirms Tramps atgriezās Baltajā namā, inflācija pakāpeniski samazinājās, lai gan joprojām bija augstāka par centrālo banku vēlamo 2% mērķi. Taču tarifu ieviešana šo procesu būtiski palēnināja, un inflācija visā pasaulē atkal sākusi pieaugt. Tā kā daudzas valstis, tostarp ASV, jau šobrīd saskaras ar dzīves dārdzības krīzi, kuru ASV politika vēl vairāk saasinājusi, pieaug risks, ka centrālās bankas būs spiestas vai nu paaugstināt procentu likmes, vai vismaz palēnināt to samazināšanas tempu.
Tas, savukārt, vēl vairāk saasinās dzīves dārdzības krīzi, jo mājokļu iegāde un kredītkaršu parādu apkalpošana kļūs arvien sarežģītāka, un bremzēs ASV ekonomiku, kuru jau satricinājusi Trampa haotiskā tirdzniecības, imigrācijas un fiskālā politika. Ja nebūtu milzīgo investīciju mākslīgā intelekta datu centros, kas nodrošina aptuveni trešdaļu ASV ekonomikas izaugsmes, Amerikas ekonomika būtu ievērojami vājāka. Turklāt tagad, kad stājušies spēkā Trampa regresīvie nodokļu samazinājumi miljardieriem un lielajām korporācijām, ASV rīcībā ir mazāk fiskālās telpas, lai amortizētu paša Trampa radītos satricinājumus, kā arī riskus, ko var radīt mākslīgais intelekts – sākot no darba vietu izzušanas līdz tehnoloģiju burbuļa plīšanai.