“Darba jau pietiek, mums tomēr kaut kādas vairāk nekā 150 vietām, kur mums ir jāpievērš pastiprināta uzmanība, respektīvi tās piemiņas vietas. Teiksim tā, cilvēki nāk un tos ziedus liek, absolūti lielākā daļa arī (..) nemeklē kaut kādas problēmas un tamlīdzīgi, bet, protams, pārkāpumi ir, mums uz šo brīdi ir 66 administratīvā pārkāpuma procesi, faktiski 29 no tiem sabiedriskā vietā fiksēti, un pārējie tā kā digitālā vidē, pamatā tie ir par militārās agresijas un kara noziegumu slavināšanas simbolu izmantošanu publiskā vietā. Ir arī trīs personas aizturētas. Mēģina arī ziedus izkārtot Krievijas karoga krāsā, ir tādas atsevišķas izpausmes. Varam pateikt, ka sabiedrības interese līdz pat šim brīdim, salīdzinoši kāds bija iepriekš, par 9. maija aktivitātēm vērtējama kā zemu.

Valsts policija atgādina, ka līdz svētdienas pulksten septiņiem no rīta spēkā ir aizliegums izmantot pirotehniku.

Skaitliski mazāk nekā citus gados pie padomju karavīru piemiņas vietām ziedus nolika arī Daugavpilī. Liels skaits policistu bija Dubrovina parkā pie tā dēvētās mūžīgās uguns, kas joprojām ir norobežota saistībā ar negadījumu februārī, kad apkopes laikā notika sprādziens. Daži pilsētnieki par to pauda neapmierinātību.

“Tagad tak visu ātri dara. Viens, divi un viss gatavs – saremontēja, iznīcināja, sašuva, salīmēja. Sprādziens bija sen, sen,” teica Daugavpils iedzīvotāja Svetlana.

Ziedus dienas laikā ik pa laikam devās nolikt atsevišķas cilvēku grupas. No rīta bija atnākusi arī aktīviste Glorija Grevcova, kurai par Krievijas kara noziegumu attaisnošanu un nacionālā naida izraisīšanu piespriesta probācijas uzraudzība. Policisti pārbaudīja viņas dokumentus.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Lai arī ziedu nolicēju šogad bijis mazāk, Daugavpils Universitātes lektors Dmitrijs Oļehnovičs pārliecināts, ka 9. maijs pilsētā tiek svinēts plaši, bet mājās.

“Šeit ir tā, ka sistemātiski un uz zinātniskās bāzes ir jāstrādā mediju telpā, ir jāskaidro cilvēkiem, kas notiek. Es nevaru procentuāli nosaukt, bet liela daļa no Daugavpils iedzīvotājiem un cilvēkiem pierobežā dzīvo Krievijas informācijas telpā. Jā, es esmu vairāk nekā pārliecināts, ka ļoti daudziem Daugavpils iedzīvotājiem mājās ir Svētā Jura lente, bet publiski viņi to nerādīs,” teica Oļehnovičs.

Oļehnovičs uzskata, ka sarkanarmiešu mirstīgajām atliekām nav vietas Daugavpils centrā un tās vajadzētu pārapbedīt brāļu kapos, kur pārcelt arī visu memoriālu, bet tam trūkstot politiskās gribas.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!