Eiropas Savienība (ES) jau pirms vairākiem gadiem apņēmās izbeigt blokā aizliegtu pesticīdu eksportu uz trešajām valstīm, taču ES to turpina darīt, turklāt pēdējos gados eksporta apjoms ir audzis. Vides un cilvēktiesību aizstāvji apsūdz ES divkosībā. Tam ir arī bumeranga efekts, jo daļa no lauksaimniecības produktiem, kas ir izaudzēti, izmantojot ES aizliegtus pesticīdus, vēlāk nonāk bloka vienotajā tirgū.
Eiropas Savienība palielina blokā aizliegto pesticīdu eksportu uz trešajām valstīm
Eiropas Komisija (EK) 2020. gadā solīja pieņemt regulu, kas pārtrauktu ES aizliegtu videi un cilvēku veselībai ārkārtīgi kaitīgu pesticīdu pārdošanu ārpus bloka. Tomēr līdz šim tas nav izdarīts.
Kamēr šis jautājums ir iestrēdzis varas gaiteņos Briselē, tikmēr ES aizliegto pesticīdu eksports uz trešajām valstīm turpinās. 2024. gadā ES dalībvalstis eksportēja vairāk nekā 122 tūkstošus tonnu pesticīdu, kurus nedrīkst lietot vietējie zemnieki, noskaidrojies Šveices nevalstiskās organizācijas “Public Eye” veiktā pētījumā. Salīdzinājumam 2018. gadā ES eksportēja 81 tūkstoti tonnu šādu pesticīdu.
“Public Eye” izmeklētājs Lorāns Gaberels sacīja, ka tas ir saistīts ar nepilnībām ES tiesību aktos: “Regulas galveno uzmanību pievērš pesticīdu nonākšanai Eiropas Savienības tirgū. Kad produkts tiek izņemts no tirgus, tas patiešām tiek izņemts no tirgus, taču aizliegums attiecas tikai uz pesticīda izmantošanu Eiropas Savienībā. Tas neattiecas uz ražošanu eksportam uz trešajām valstīm.”
Visbiežāk šie pesticīdi nonāk zemu un vidēju ienākumu valstīs Āfrikā, Latīņamerikā un Āzijā, kur ir spēkā mazāk stingri vides un veselības standarti.
Šie pesticīdi var piesārņot gruntsūdeņus, masveidā iznīcināt bites, izraisīt vēzi un radīt citas nopietnas veselības problēmas. Vislielākajam riskam ir pakļauti zemnieki, kuri diendienā strādā ar šiem ķīmiskajiem produktiem.
Atsevišķās valstīs, piemēram, Brazīlijā, ir atļauta pesticīdu izsmidzināšana no gaisa. Tādā gadījumā indīgās vielas nonāk ne tikai uz laukiem, bet ar vēju tiek aizpūstas tālāk, tādējādi apdraudot cilvēkus, kuri dzīvo vai strādā tuvumā lauksaimniecības zemēm.
Āfrikas valsts Ugandas mazo zemnieku tiesību aizstāve Mediusa Bihunirva sacīja, ka pesticīdiem, kuri ir aizliegti ES, nevajadzētu nonākt arī citās valstīs.
“Eiropai ir jāpārtrauc savu aizliegto toksisko pesticīdu eksports uz Āfriku, jo tas, kas ir toksisks eiropiešiem, ir toksisks arī afrikāņiem, latīņamerikāņiem, aziātiem un cilvēkiem visur pasaulē. Tāpēc šiem dubultstandartiem ir jāpieliek punkts. Mums jau ir alternatīvas agroekoloģijas jomā, ko lauksaimnieki praktizē un kuras nepieciešams paplašināt. Tā pati Eiropa, kas eksportē indi uz Āfriku, joprojām vēlas saņemt bioloģiskos produktus. Un, kad mūsu bioloģiskajos produktos, ko eksportē uz Eiropu, tiek atklātas šo toksisko pesticīdu pēdas, šie produkti tiek noraidīti. Kāpēc noraidīt to, ko jūs paši eksportējat mums? Tāpēc ir pienācis laiks Eiropai izbeigt šos dubultstandartus un par prioritāti noteikt cilvēku un vides veselību, nevis peļņu,” sacīja Bihunirva.
Viens no iemesliem, kāpēc ES turpina ārkārtīgi kaitīgu pesticīdu eksportu uz trešajām valstīm, ir spēcīgais ražotāju lobijs. ES ir viens no lielākajiem pesticīdu ražotājiem pasaulē, tāpēc lielie ķīmiskās rūpniecības uzņēmumi aktīvi strādā Briselē, lai nepieļautu, ka aizliedz eksportēt pesticīdus, kas vairs nav atļauti bloka teritorijā.
Pēdējos gados gan ES līmenī, gan dalībvalstīs ir pieaudzis atbalsts labējai politikai, tāpēc panākt, ka aizliedz eksportēt šeit neatļautos pesticīdus, kļūst arvien grūtāk.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@lsm.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu