“Ja NATO valstis, piemēram, Vācija, nākotnē izteiks šādu lūgumu, mēs, iespējams, varēsim piedāvāt savu pieredzi un efektīvus ieročus: tāla darbības rādiusa dronus un raķetes,” viņa norādīja. Pēc Hetmančukas teiktā, Ukrainai ir ekspertu zināšanas un unikāli risinājumi ne tikai aizsardzības pret droniem jomā, bet arī attiecībā uz precīziem triecieniem.
Maija sākumā ASV prezidents Donalds Tramps atcēla vienošanās par ASV spārnoto raķešu “Tomahawk” un ballistisko raķešu izvietošanu Vācijā, kas nepieciešamības gadījumā varētu trāpīt stratēģiskiem mērķiem Krievijas teritorijā – komandpunktiem, elektrostacijām un ieroču noliktavām.
Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss 11. maijā apmeklēja Kijivu. Šīs vizītes laikā viņš paziņoja par nodomu paplašināt divpusējo sadarbību ar Ukrainu aizsardzības jomā. Šī darba centrā būs kopīga moderno bezpilota sistēmu visu diapazonu izveide.