Mūrniece atbildēja, ka spēkā paliekot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanu, uz ko Cepurītis norādīja, ka tā saistīta tikai ar to kompetenci, kas ir nodota Eiropas Savienībai, kas neizsargā to, kas ir nacionālā līmenī.
Mūrniece iebilda, ka viņa esot dzirdējusi, ka arī tā valstij esot jāpārņem. “Esmu dzirdējusi ekspertu vērtējumu, ka tā [direktīva] esot pat stingrāka. Domāju, ka šī direktīva būtu vēl jāvērtē, un ceru, ka mēs Ārlietu komisijā arī Stambulas konvencijas denonsēšanas sakarā varētu uz to paskatīties,” teica Mūrniece.
Jau ziņots, ka NA, ZZS un AS deputāti parakstījuši un Saeimā iesnieguši pašu rakstītu deklarāciju, kuru tās pasniedz kā “alternatīvu Stambulas konvencijai”, kuru savukārt šīs partijas grasās denonsēt. NA, ZZS un AS domā, ka viņu piedāvājums apliecināšot valsts apņēmību “mērķtiecīgi rīkoties, lai aizsargātu ikvienu no vardarbības, īpaši sievietes un bērnus, kā arī paredz atbilstošu risinājumu ieviešanu likumdošanas līmenī”.
Parlamentārieši nobalsoja par lēmuma projekta iekļaušanu 16. oktobra Saeimas sēdes darba kārtībā. Par to nobalsoja 79 deputāti, tostarp “Jaunā vienotība” (JV), jo esot “gatava atbalstīt visus veidus, kas palīdz cīnīties pret vardarbību Latvijā”, bet “pret” balsoja “Progresīvie”.
“Progresīvo” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Andris Šuvajevs skaidroja, ka Latvijā spēkā ir Eiropas Padomes konvencija par vardarbības novēršanu pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu. “Tāpēc šādam lēmumprojektam nav pamata, un tas ir vērtējams kā atsevišķu frakciju centieni “atmazgāt sevi” situācijā, kur viņi apzinās – Stambulas konvencijas potenciālā denonsēšana būs neatgriezenisks trieciens Latvijas starptautiskajai reputācijai un valsts ģeopolitiskā virziena pagriešana Krievijas virzienā,” pauda Šuvajevs.