Degvielas cenas Latvijā atkāpušās no augstākā punkta, bet pārtikas cenu līkne ir ieslīdējusi deflācijas zonā, norādīja ekonomisti, vērtējot jaunākos inflācijas datus.
Zemāka akcīze bremzē degvielas cenu
“Luminor” bankas ekonomists Pēteris Strautiņš norādīja, ka degvielas cenas aprīlī vidēji bija par 8,7 % augstākas nekā martā, bet šobrīd tās ir atkāpušās no augstākā punkta.
“Cerēsim uz labāko, bet jauni degvielas cenu kāpumi ir iespējami. “Brent” naftas cenas jau divus mēnešus svārstās ap vienu punktu, bet “fiziskajā” naftas produktu tirgū pieaug spriedze, jo nenotikušo naftas piegāžu ietekme tur vēl tikai sāk izpausties,” teica Strautiņš.
Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs atzīmēja, ka degvielas cenu atkāpšanos no augstākā punkta noteica gan nedaudz mazākas globālās cenas, gan arī uz laiku mazāks akcīzes nodoklis dīzeļdegvielai.
“Šī politikas pasākuma priekšrocības ir, ka tas bremzē degvielas augsto cenu transmisiju uz pārējo ekonomiku un pēc nodoma ir fiskāli neitrāls.
Taču šāds atbalsts ir tuvāks “helikoptera naudai”, nevis mērķētam atbalsta instrumentam trūcīgajiem, kā arī tas nepalielina Latvijas ekonomikas noturību pret energoresursu sadārdzinājumu nākotnē,” vērtēja ekonomists.
Krasnopjorovs norādīja: ja dīzeļdegvielas globālās cenas tagad strauji necelsies, cerams, ka pazeminātās akcīzes likmes periods dīzeļdegvielai netiks pagarināts.
“Jo vairāk naudas valsts budžets neiegūs akcīzes veidā, jo mazākas var būt budžeta iespējas kompensēt, piemēram, komunālo pakalpojumu sadārdzinājumu, kas, ņemot vērā dabasgāzes globālo cenu kāpumu, varētu būt aktuāls nākamajā apkures sezonā,” atzīmēja Latvijas Bankas ekonomists.
Pēc viņa teiktā: dārgie komunālie pakalpojumi Latvijā nav nolemtība – tos nosaka mājokļu zemā energoefektivitāte un āra gaisa kurināšana, lietderīgi izmantojamo siltumu izvadot atmosfērā – abus šos faktorus var novērst.
Krasnopjorovs arī norādīja, ka Hormuza šaurums paliek faktiski bloķēts, un nafta tiek tirgota virs 100 ASV dolāriem par barelu. Šāda notikumu attīstība ir tuva bāzes scenārijam.
Tas paredz, ka šī gada vidējā naftas cena būs ap 90 ASV dolāriem par barelu – tik liels energoresursu cenu kāpums var palielināt inflāciju Latvijā par 1,7 procentu punktiem šogad un par 0,9 procentu punktiem nākamgad.
Pārtikas cenas ieslīdējušas deflācijas zonā
“Luminor” bankas ekonomists pauda: brīdī, kad daudz runā par iespējamu pārtikas cenu lēcienu, to līkne ir ieslīdējusi deflācijas zonā, aprīlī pārtikas cenas bija par 1 % mazākas nekā pirms gada (kopā ar bezalkoholiskajiem dzērieniem – par 0,3% mazākas). Arī salīdzinājumā ar martu pārtika kļuva par procentu lētāka, kas nav tipiski.
“Tas šķiet neloģiski uz vispārējā ziņu fona, bet patiesībā ir ļoti loģiski.
Tādu “eksotisku” izejvielu kā kakao vai apelsīnu sula cenu līknes ir uzzīmējušas Everesta siluetu līdz galam, citiem vārdiem, nonākušas apmēram turpat, kur bija pirms trim gadiem.
Kviešu cenas tūlītējām piegādēm Parīzes biržā ir ap 180 eiro par tonnu, kas ir līdzīgi kā iepriekšējā desmitgadē vidēji – tā ir vēsturiski ļoti zema cena reālā izteiksmē, decembra kravas var nopirkt par 220 eiro. Pat ja graudi kļūs dārgāki, paturēsim prātā to, ka šobrīd maize ir dārgāka nekā 2022. gada vasarā un rudenī, kad kviešu cenas pārsniedza 400 eiro par tonnu, bet gāzes un elektrības cenas uzņēmumiem kāpa vairākkārt,” norādīja Strautiņš.
Arī Latvijas Bankas ekonomists atzina, ka līdz šim nav realizējušas bažas par pārtikas produktu globālo cenu ievērojamu pieaugumu Tuvo Austrumu militārā konflikta dēļ. Pārtikas globālās cenas ietekmē virkne faktoru, daudzi no kuriem strādā tieši cenas samazināšanas virzienā.
“Piemēram, graudaugiem ir lieli globālie krājumi, kā arī labas ražas perspektīvas Eiropas Savienības valstīs labvēlīgu laikapstākļu dēļ. Piena produktiem un cukuram vērojams globāls pārpalikums. Tāpat tiek prognozēta rekordliela kafijas raža Brazīlijā. Taču militārais konflikts Tuvajos Austrumos paliek nozīmīgs faktors, kas sadārdzina pārtikas produktu ražošanu,” teica Krasnopjorovs.
Pēc viņa sacītā, pēdējos mēnešos pārtikas produktu gada inflācija Latvijā ir starp zemākajām eirozonā. Kāds to var saistīt ar zemo cenu groza izveidi vai Konkurences padomes procesuālām darbībām.
“Skeptiķi tikmēr teiks, ka pārtikas produktu globālo cenu sarukums arī iepriekš Latvijā atspoguļojās vēlāk nekā lielākajā daļā Eiropas. Piemēram, sviests un olīveļļa Latvijā tagad ir būtiski (par attiecīgi 22 un 19 procentiem) lētāki nekā pirms gada. Taču līdzīgi tas ir arī eirozonas valstu lielākajā daļā; turklāt daudzās eirozonas valstīs sviesta un olīveļļas cenu kritums sākās dažus mēnešus ātrāk, un līdz šim brīdim tas bijis iespaidīgāks nekā Latvijā,” klāstīja centrālās bankas ekonomists.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@lsm.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu