Kamēr Irāna ir paziņojusi, ka ļaus dažiem kuģiem šķērsot Hormuza šaurumu, ja tie samaksās 2 miljonus ASV dolāru kriptovalūtā, izskan informācija, ka Teherāna apsver iespēju pieprasīt samaksu arī Ķīnas juaņās. Tas iedragātu ASV izveidoto tā sauktā petrodolāra sistēmu, uz kuras balstās globālais enerģētikas tirgus. LSM skaidro, kas ir petrodolāra sistēma, kas to apdraud un kāpēc karš Tuvajos Austrumos varētu veicināt Ķīnas valūtas nostiprināšanos.
Ķīna gūst labumus no Hormuza šauruma blokādes
Kuģu satiksme Hormuza šaurumā faktiski ir bloķēta kopš 28. februāra. Irāna apgalvo, ka Hormuza šaurums ir slēgts tikai “tās ienaidniekiem”, bet citi kuģi to var šķērsot, iegūstot Irānas Revolucionārās gvardes korpusa atļauju.
Iepriekš Teherāna ir paziņojusi, ka ļaus noteiktiem kuģiem šķērsot Hormuza šaurumu, ja tie samaksās divus miljonus dolāru kriptovalūtā. Teherāna šādu lēmumu pamatoja ar nepieciešamību pasargāt darījumus no izsekošanas un iespējamām sankcijām. Ja samaksa par Hormuza šaurumu tiks ieviesta, Teherāna varētu iegūt no 40 līdz 50 miljardiem ASV dolāru gadā.
Arvien biežāk izskan informācija, ka Irāna varētu samaksu par Hormuza šauruma šķērsošanu pieprasīt arī Ķīnas juaņās. Tas varētu ietekmēt globālās enerģētikas finansēšanas struktūru, iedragājot ASV dolāra pozīciju globālajā enerģētikas tirgū.
Lai gan šobrīd globālajos tirgos turpina dominēt ASV dolārs, Ķīna ir ieinteresēta to vājināt.
Juaņas nostiprināšana enerģētikas tirgū ļautu Ķīnai sasniegt divus valsts ilgtermiņa mērķus – valūtas internacionalizāciju un enerģētiskās drošības stiprināšanu, mazinot atkarību no ASV dolāra.
Ķīna importē lielu apjomu naftas no Tuvajiem Austrumiem, tādēļ tā ir ieinteresēta juaņas nostiprināšanā, kas ļautu mazināt ASV ietekmi un spēju veikt spiedienu gan pret Pekinu, gan pret tās partneriem.
Irāna ieinteresēta pieprasīt samaksu juaņās vairāku iemeslu dēļ
Samaksa par Hormuza šauruma šķērsošanu juaņās galvenokārt ļautu Irānai apiet sankcijas. Rietumvalstu noteiktajām sankcijām ir ietekme, jo ASV dolāram ir noteicošā loma globālajā finanšu sistēmā. Tā kā jēlnaftas cenas tiek noteiktas un lielākā daļa starptautisko enerģētisko darījumu tiek apmaksāti ASV dolāros, tieši Vašingtonai ir ietekme globālajos tirgos.
Lai gan naftas tirdzniecība juaņās neatceltu Rietumu noteiktās sankcijas pret Irānu, tas varētu mazināt to ietekmi, jo enerģētikas tirdzniecība notiktu valūtā, kuru neuzrauga un nekontrolē ASV.
Tāpat pāreja no dolāriem uz juaņām enerģētikas tirdzniecībā stiprinātu Irānas un Ķīnas attiecības. Ķīna ir kļuvusi par lielāko Irānas naftas pircēju, palīdzot Teherānai uzturēt tās ekonomiku laikā, kad spēkā ir rietumvalstu noteiktās sankcijas. Ja enerģētikas tirdzniecība notiks juaņās, tas veicinātu Pekinas lomas nostiprināšanos enerģētikas tirgos, radot konkurenci ASV.
Ķīnas valūtas nostiprināšana radītu izaicinājumus ASV izveidotajai petrodolāra sistēmai. Tādējādi Hormuza šauruma šķērsošanas apmaksa juaņās ir ne tikai tehnisks jautājums, bet arī signāls par varas līdzsvara izmaiņām, Ķīnai palielinot savu ietekmi ne tikai Āzijā, bet arī citos reģionos.
Petrodolāra sistēma tika izveidota 1970. gados pēc Bretonvudas sistēmas sabrukuma.
1944. gadā tika izveidota Bretonvudas sistēma, proti, starptautiskā valūtas sistēma, kurā valstis savas valūtas piesaistīja ASV dolāram. Savukārt ASV dolārs kļuva par valūtu, kas bija konvertējama zeltā, – 35 dolāri par unci. Šī sistēma ļāva nodrošināt globālo finanšu stabilitāti pēc Otrā pasaules kara un nostiprināt ASV dolāru kā finanšu rezerves valūtu.
Strauji attīstoties Eiropas ekonomikai, 1960.–1970. gados pieauga pieprasījums pēc ASV dolāra. Tomēr ASV ekonomisko problēmu dēļ, precīzāk, inflācijas un budžeta deficīta dēļ, nespēja izdot dolārus nepieciešamā apjomā. Uzticība un līdz ar to arī dolāra kurss sāka strauji krist. 1971. gadā ASV eksprezidents Ričards Niksons atcēla fiksēto dolāra konvertēšanu zeltā, izraisot Bretonvudas sistēmas sabrukumu.
Pēc Bretonvudas sistēmas sabrukuma ASV vienojās ar Persijas līča valstu sadarbības padomes (GCC) dalībvalstīm, ka naftas cenas tiks noteiktas dolāros. Saskaņā ar vienošanos GCC valstis apņēmās ieguldīt ieņēmumus ASV Valsts kases vērtspapīros, bet ASV nodrošinātu valstīm militāro aizsardzību un modernu ieroču pārdošanu.
Vairāk nekā 50 gadus petrodolāra sistēma garantēja globālu pieprasījumu pēc ASV dolāriem, palielinot Vašingtonas ekonomisko un politisko ietekmi.
Šī sistēma radīja papildu varas sviras Vašingtonai, jo citām valstīm bija nepieciešams uzkrāt ASV dolārus, nevis zeltu, lai veiktu enerģētikas darījumus.
Petrodolāra sistēma nesabruks, tomēr plaisas kļūst arvien redzamākas
ASV prezidenta Donalda Trampa ārpolitika ir mazinājusi daudzu valstu politisko uzticību Vašingtonai, tomēr ASV dolārs, pēc Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) datiem, joprojām veido lielāko daļu no pasaules valūtas rezervēm. ASV dolāra īpatsvars laika gaitā ir samazinājies no 71 % 2008. gadā līdz 56,3 % 2025. gadā, tomēr ir maz ticams, ka tuvākajā laikā to varētu aizstāt kāda cita valūta, piemēram, juaņa.
Neraugoties uz Trampa administrācijas nestabilo ārpolitiku, daudzas valstis nebūtu gatavas tuvākajā laikā pāriet no darījumiem dolāros uz juaņām. Tomēr globālajos finanšu tirgos ir vērojamas izmaiņas. Piemēram, Krievija fosilos kurināmos arvien biežāk pārdod Ķīnai tieši juaņās, bet BRICS spriež par alternatīvo samaksas iespēju izveidošanu, kas ļautu atteikties no ASV dolāriem.
Nākotnē arī pāreja uz atjaunīgiem energoresursiem varētu radīt apdraudējumu petrodolāra sistēmai. Tā kā arvien vairāk valstu sāk izmantot zaļo enerģiju, ilgtermiņā šo valstu atkarība no fosilajiem kurināmajiem mazināsies, samazinot arī pieprasījumu pēc ASV dolāriem jēlnaftas produktu iegādei.
Lai gan petrodolāra sistēmā ir redzamas plaisas, šobrīd nav alternatīvas valūtas, kuras izmantošanai piekristu pietiekami liels valstu skaits, lai aizstātu ASV dolāru.
Neraugoties uz ASV piederošajām varas svirām, to radītā globālā finanšu sistēma ir uzticama. Ņemot vērā Ķīnas slēgto iekšējo tirgu un valdības ciešo kontroli pār finanšu institūcijām, daudzas valstis nesteidzas enerģētikas darījumus apmaksāt petrojuaņās, baidoties atkarību no vienas valsts valūtas nomainīt uz atkarību no citas, nedemokrātiskās valsts valūtas.
Petrodolāra sistēmai jauna konkurente – petrojuaņa
Balstoties petrodolāra koncepcijā, 2018. gadā Ķīna ieviesa petrojuaņas, radot ASV konkurenci enerģētikas tirgū. 2023. gada martā Krievijas diktators Vladimirs Putins valsts vizītes laikā Ķīnā paziņoja, ka juaņas ir viņa iecienītākā valūta tirdzniecības darījumiem. Rietumvalstu noteiktās sankcijas pret Krieviju kopš tās pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā ir piespiedušas Maskavu meklēt sabiedrotos austrumu virzienā, tādēļ Krievija pievērsās attiecību ar Ķīnu stiprināšanai.
Ķīna petrojuaņu uzskata par alternatīvu petrodolāram, kas veicina dedolarizāciju – procesu, kurā tiek mazināta ASV dolāra ietekme.
Tādā veidā Pekina vēlas mazināt atkarību no ASV dolāriem, kas ļautu ne tikai nostiprināt juaņas izmantošanu starptautiskajos tirgos, bet arī palielināt Ķīnas ietekmi enerģētikas darījumos. Ideja par dedolarizāciju ir ieguvusi īpašu atbalstu Krievijā, Irānā un Venecuēlā, kā arī citās valstīs, uz kurām attiecas rietumvalstu sankcijas un kuras vēlas mazināt atkarību no ASV valūtas.
Paredzams, ka ASV prezidenta ieplānotās vizītes laikā Ķīnā no 14. līdz 15. maijam Tramps un Ķīnas līderis Sji Dzjiņpins apspriedīs petrodolāra un petrojuaņas attīstību.