No Narvas līdz Rēzeknei
Šogad, kad Maskavas parāde bija īsākā vēsturē – vien 45 minūtes – un bez militārās tehnikas demonstrējumiem, krievi toties plaši atspoguļoja “lielās svinības” Igaunijas robežpilsētā Narvā.
Lai gan Igaunijas iedzīvotāji tika iebiedēti, tiem draudēja ar naudas sodiem un teica, ka Uzvaras dienas svinēšana būs līdzvērtīga agresorvalsts atbalstīšanai, tomēr neviens un nekas neapturēja tūkstošiem parasto igauņu pulcēties krastmalā, lai noskatītos koncertu un klausītos kara laika dziesmas, klāstīja Krievijas televīzijas uz pierobežas pilsētu Ivangorodu aizkomandētie korespondenti.
“Igaunijas varas iestādes pie Narvas pils sienas izkāra Ukrainas un ES karogus un pat izveidoja savus svētkus – koncertu par godu Eiropas dienai. Taču vienkāršie cilvēki Baltijā vēlreiz ir pierādījuši, ka tautas atmiņa ir spēcīgāka. Nav iespējams palikt vienaldzīgam, nav iespējams nedziedāt līdzi, nav iespējams savaldīt savas emocijas. Pilsēta, kurā atradās koncentrācijas nometne, šodien dzied uzvaras himnu, atbrīvojot Eiropu, un Eiropa klausās. Mazā Ivangoroda vēlreiz ir pierādījusi, ka Krievijas kultūras robežas ir bezgalīgas,” klāstīja propagandisti.
Līdztekus 9. maija “svinībām” Narvā propagandistu uzmanību izpelnījās arī Rēzeknē nokritušie ukraiņu droni. Krievi plaši demonstrēja Latvijas Televīzijā raidīto interviju ar Nacionālo bruņoto spēku komandieri Kasparu Pudānu. No intervijas kopējā konteksta tika izrauti atsevišķi teikumi, kas, kopā salikti, radīja iespaidu, ka Latvijas armijai nav nedz spēju, nedz tehnikas, lai šādus dronus identificētu un tos nepieciešamības gadījumā notriektu.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Tāpat tika demonstrēts eiroparlamentārietes Sandras Kalnietes teiktais, ka Latvijai saistībā ar dronu incidentu nav pretenziju pret Ukrainu, jo vainīgā ir Krievija. Uz Kalnietes teikto tūdaļ asi reaģēja militārais propagandists Aleksejs Ļeonkovs, paziņojot, ka “jebkura nesodāmība rada visatļautību un visatļautība rada beztiesiskumu. Un kādai Baltijas valstij, ko sauc par Latviju, ir nekaunība vainot Krieviju par to, ka Ukrainas droni, izrādās, traucēja tās mieru. Tie ir tie paši droni, kas lidoja cauri Latvijas teritorijai, lai nogalinātu Krievijas pilsoņus. Un vienu no šiem droniem mūsu pretgaisa aizsardzības sistēma notrieca virs Pleskavas apgabala, bet pārējie, es pieņemu, nokrita Latvijas teritorijā. Krievija, protams, šeit nav vainīga. Tai ir tiesības sevi aizstāvēt”.
Savu ideoloģisko artavu dronu sāgā deva arī uz Baltkrieviju aizbēgušais bijušais Saeimas deputāts Aleksejs Rosļikovs, kuru Latvija izsludinājusi starptautiskajā meklēšanā saistībā ar apsūdzībām nacionālā naida kurināšanā, par ko draud kriminālatbildība.
“Visatļautība, nekaunība un vēlreiz nekaunība! Absolūtais principu trūkums un teroristiskā nekaunība, un spītība, kas valda pašreizējā Ukrainas vadībā, ir novedusi viņus līdz tam, ka viņiem vairs nerūp suverēnu valstu teritorija. Viņi izmanto citu valstu gaisa telpu tā, it kā tā būtu viņu pašu. Ticiet man, es ar pilnīgu pārliecību varu teikt Latvijas parlamenta līmenī, ka neviens šādu atļauju nav devis. Tas, ko Ukraina dara šodien, ir atklāts terorisms,” sūkstījās bijušais deputāts.
Bez ierastās pompozitātes
Krieviem par lielu pazemojumu Rietumos valdošais noskaņojums attiecībā uz 9. maija parādi Maskavā Sarkanajā laukumā tieši saistās ar to, ka Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis atļāva tai notikt, dodot pavēli to netraucēt.