Krievijā Permā pēc Ukrainas 7. maija dronu triecieniem darbu apturējusi vietējā naftas pārstrādes rūpnīca “Permņeftjeorgsintez”, kas ietilpst “Lukoil” grupā, vēsta ziņu aģentūra “Reuters”, atsaucoties uz nozares avotiem. 

7. maija triecienu rezultātā rūpnīcā izcēlās ugunsgrēks un tika bojāts aprīkojums. 

Rūpnīca “Permņeftjeorgsintez” pēdējo divu nedēļu laikā trīs reizes ir cietusi dronu triecienos – 30. aprīlī, 7. un 8. maijā, vēsta izdevums “Astra”. 

Ukraina ar droniem uzbrukusi arī naftas sūknēšanas stacijai “Permj”. 

Pēc 7. maija uzbrukumiem Permas naftas pārstrādes rūpnīcā tika apturētas trīs naftas primārās pārstrādes iekārtas, teikuši “Reuters” avoti. 

Apturētas arī dažas sekundārās pārstrādes iekārtas. Vēl viena primārās pārstrādes iekārta netiek izmantota kopš 30. aprīļa. 

“Permņeftjeorgsintez” ir viena no lielākajām naftas pārstrādes rūpnīcām Krievijā. 

Ukraina veic uzbrukumus Krievijas naftas infrastruktūrai, lai samazinātu Maskavas ieņēmumus no šīs nozares un vājinātu Kremļa iespējas turpināt karu. 

5. maijā kļuva zināms, ka darbu pārtraukusi arī naftas pārstrādes rūpnīca “Kirišiņeftjeorgsintez” (“Kiņef”) Kirišu pilsētā Ļeņingradas apgabalā.

Pēc dronu triecieniem un ugunsgrēkiem Permas centrs bija ietīts dūmos. Vietējie iedzīvotāji stāstīja par deguma smaku un “naftas lietu” – nokrišņiem, kuros bija degšanas produktu piemaisījumi.

KONTEKSTS:

Nepamatotais un neizprovocētais Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda draudēja dažās dienās ieņemt Kijivu, taču ukraiņu spēcīgā pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Jau vairākus gadus frontē turpinās pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām.

Lai arī pēc ASV prezidenta Donalda Trampa atgriešanās amatā starp Ukrainu, Krieviju un ASV vairākkārt notikušas sarunas par mieru Ukrainā, līdz šim tās nav nesušas konkrētus rezultātus.

Valodas kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@lsm.lv.

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņot par kļūdu