Nedēļu pēc dronu incidenta pierobežā, kad 7. maijā naftas bāzes teritorijā Rēzeknē nokrita divi droni, izkristalizējās valsts un pašvaldību iestāžu praktiskā gatavība. Tiek vērtēta rīcība gadījumos, kad saņemti šūnu apraides paziņojumi par apdraudējumu Latvijas gaisa telpā. Tobrīd Daugavpils Civilās aizsardzības komisijas amatpersona ziņoja par grūtībām papildināt asins bankas krājumus. Ko secinājis Valsts asinsdonoru centrs un Latgales medicīnas iestādes?
Pēc dronu incidenta Latgalē izstrādā vadlīnijas rīcībai gaisa apdraudējuma gadījumā
Slimnīca dronu incidenta dienā turpināja strādāt, kā ierasts
Rēzeknes slimnīca atrodas vien nepilnu triju kilometru attālumā no dronu nokrišanas vietas. Kā stāstīja slimnīcas valdes loceklis Ivars Zvīdrs, Uzņemšanas nodaļā ne dronu nokrišanas dienā, ne arī vēlāk pacientu plūsma nav palielinājusies.
“Slimnīcai netika ziņots par cietušajiem vai ievainotajiem, slimnīca turpināja darbu ierastajā režīmā atbilstoši Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldības likumam. Ja būtu kādas norādes, tad slimnīcā sāktu darboties slimnīcas iekšējais apstiprinātais Katastrofu medicīnas plāns,” skaidroja Zvīdrs.
“Mēs visi bijām darbā jau no astoņiem rītā, bet daļa mūsu komandas devās izbraukumā jau septiņos, vēl gaisa trauksmes laikā,” par 7. maija notikumiem stāstīja Valsts asindonoru centra Latgales filiāles vadītājas vietniece Marina Filipova.
“Arī asins izsniegšana un transportēšana notiek precīzi pēc plāna. Protams, mēs nevarējām aizliegt slimnīcai pašai ierasties pie mums, taču ir būtiski situāciju vērtēt objektīvi. Asins komponentu pasūtījums nebija neatliekams, akūts, kur vajadzēja uzreiz pārliet asins komponentes, bet gan asinis paredzētas tikai esošo rezervju papildināšanai. Slimnīcai tajā brīdī nebija kritiskas nepieciešamības. Mēs nevaram pārtraukt asins izsniegšanu, ja pacienti tās gaida,” skaidroja Filipova.
Valsts asinsdonoru centrā ir skaidrs algoritms
Valsts asinsdonoru centrs, tajā skaitā arī Latgales filiāle gan 7. maijā, gan citās reizēs, kad pierobežā tika izziņoti šūnu apraides paziņojumi par gaisa apdraudējumu, strādāja ierastajā režīmā, atklāja Valsts asinsdonoru centra direktore Egita Pole.
“Mūsu valstī ir vienots asins dienests, un pastāvīgi notiek apmaiņa ar dažāda veida asins komponentēm. Uz jebkādām krīzes situācijām mums ir skaidrs algoritms, mēs dodamies uz darbu un turpinām asins komponentu izsniegšanu; ja ir iespējams, pieņemam arī donorus, jo jebkurā krīzes situācijā, kas saistīta ar kādu katastrofu, asins komponentes būs visnepieciešamākās,” uzsvēra Pole.
Latvijā asins krājums ir gan asins sagatavošanas nodaļās, gan 43 asins kabinetos, kas ir visās slimnīcās, kur notiek ķirurģiskās manipulācijas.
“Ja ir kāds apdraudējums, pieņemsim, Rēzeknē un pilsēta ir slēgta, tad strādā citas asins sagatavošanas nodaļas. Tiek izsludināta papildus donoru pieņemšana,” sacīja Pole.
Gadījums izgaismojis nepilnības
Lai arī Daugavpilī šūnu apraides paziņojums par gaisa apdraudējumu netika izziņots, Daugavpils slimnīcas Asins sagatavošanas nodaļas vadītāja Ilona Skrinda stāstīja – slimnīcai ir plāns rīcībai krīzes situācijās. Slimnīcā nevienu brīdi nav bijis asins komponentu trūkums. Taču 7. maijā neskaidrība radusies par to, vai slimnīcas pārstāvis var doties uz Rēzekni, uz Valsts asinsdonoru centra Latgales filiāli, lai saņemtu plānoto asins komponentu pasūtījumu.
“Astoņos gribējām braukt pakaļ nevis pēc akūtajiem asins komponentiem, vienkārši gribējām papildināt savus krājumus, plānveida brauciens bija ieplānots. Bet saņēmām tekstu, ka viņi nezina, kā rīkoties, ka varbūt lai mēs nogaidām. Un pēc kāda laika sazvanījās – pēc deviņiem zvanīts uz Daugavpils slimnīcas Asins kabinetu un pateikts, ka varot braukt,” sacīja Skrinda.
Ilona Skrinda uzskata, šis gadījums ar dronu ielidošanu un nokrišanu Rēzeknē izgaismojis nepilnības, ko tagad ir iespēja novērst.
“Tomēr Valsts asinsdonoru centra Latgales filiālei būtu jāzina, kā rīkoties. Tas izgaismo to, ka viņiem nav bijusi taktika, kā rīkoties šādās situācijās.”
Strādā pie vadlīnijām
Pie vadlīniju izstrādes, kā rīkoties dažādām institūcijām gaisa apdraudējuma gadījumā, vēl tiek strādāts, skaidro Krīzes vadības centra vadītājs Arvis Zīle.
“VUGD ir ķēries pie vispārēju vadlīniju sagatavošanas par to, kam tad ir jāturpina savs darbs un kuras ir tās organizācijas un iestādes, kuriem arī apdraudējuma gadījumā ir jāturpina dienests vai darba pienākumu izpilde.”
15. maijā Krīzes vadības centrā notiks pārnozaru koordinējošā sanāksme, kurā visu ministriju pārstāvji ar ārkārtas dienestiem un Latvijas tirdzniecības rūpniecības kameras pārstāvjiem plāno apstiprināt un vēlāk arī izsūtīt institūcijām praktiskas vadlīnijas, kā rīkoties, saņemot šūnu apraides paziņojumus par apdraudējumu Latvijas gaisa telpā.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@lsm.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu