Izveidots īpašs tribunāls 7. oktobra uzbrukuma dalībnieku tiesāšanai
Izraēlas Knesets ir apstiprinājis likumprojektu, kas paredz izveidot īpašu militāro tribunālu, lai tiesātu palestīniešu kaujiniekus, kuri tiek apsūdzēti par līdzdalību 2023. gada 7. oktobra uzbrukumos Izraēlai. Kā informē portāls jauns.lv, likums ieguva plašu atbalstu, ar 93 balsīm par un nevienu pret, demonstrējot retu politisko vienprātību.
Šis tiesas process tiks izveidots Izraēlas militārās justīcijas sistēmas ietvaros un paredzēts vairāku simtu kaujinieku tiesāšanai, kuri tika sagūstīti uzbrukuma laikā un kopš tā laika atrodas apcietinājumā. Tiek lēsts, ka šo personu skaits varētu būt ap 300, lai gan precīzs skaits nav publiski zināms. Tribunāls varēs izskatīt apsūdzības par genocīdu, valsts suverenitātes graušanu, kara izraisīšanu, palīdzības sniegšanu ienaidniekam kara laikā un terorismu.
7. oktobrī notikušais uzbrukums, ko veica palestīniešu teroristu grupējuma “Hamās” kaujinieki un citas bandas, bija Izraēlai postošākā diena vēsturē. Uzbrukumā tika nogalināti aptuveni 1200 cilvēku, pārsvarā civiliedzīvotāji, un tika nolaupīti 251 ķīlnieks, kas tika aizvesti uz Gazas joslu. Izraēlas pretuzbrukums Gazas joslai ir izraisījis humanitāro krīzi un plašu postījumu.
Tiesas procesu detaļas un iespējamās sekas
Īpašais militārais tribunāls, kas atradīsies Jeruzalemē un sastāvēs no trīs tiesnešu kolēģijas, varēs tiesāt arī citus kaujiniekus, kas vēlāk sagūstīti Gazā un tiek turēti aizdomās par līdzdalību uzbrukumā vai par Izraēlas ķīlnieku turēšanu vai pāridarīšanu.
Saskaņā ar jauno likumu, tiesas procesi būs atklāti un daži no galvenajiem sēdēm tiks pārraidīti tiešraidē. Apsūdzētie varēs apmeklēt tikai svarīgākās sēdes klātienē, bet pārējās – attālināti, izmantojot video. Savukārt cietušie būs tiesīgi apmeklēt sēdes klātienē.
Tieslietu ministrs Jarivs Levins šo likumprojektu raksturojis kā vienu no svarīgākajiem Kneseta sasniegumiem, uzsverot morālo pienākumu saukt pie atbildības uzbrukumu dalībniekus. Likums paredz, ka apsūdzētie var tikt tiesāti par noziegumiem, par kuriem Izraēlā paredzēts nāvessods. Pēdējā persona Izraēlā tika sodīta ar nāvi 1962. gadā – nacistu kara noziedznieks Ādolfs Eihmanis.
Kritika un bažas par tiesas procesu
Neskatoties uz plašo politisko atbalstu, jauno likumu ir pavadījušas arī bažas un kritika. Daži tiesību eksperti, piemēram, starptautisko tiesību speciāliste Jāra Mordekaja no Jēlas Universitātes, ir izteikuši bažas par procesa godīgumu, ņemot vērā militārā tribunāla statusu. Pastāv risks, ka apsūdzības par pastrādātajiem noziegumiem var pārvērsties par politizētām vai simboliskām “izrādīšanās prāvām”.
Tāpat cilvēktiesību organizācijas ir paudušas satraukumu par apsūdzēto tiesību uz taisnīgu tiesu nodrošināšanu, īpaši ņemot vērā, ka daži aizdomās turētie ir noturēti apcietinājumā gandrīz divarpus gadus bez apsūdzībām. Ir izteiktas bažas par iespējamām spīdzināšanas vai sliktu turēšanas apstākļu izmantošanu, kas varētu ietekmēt atzīšanos vai liecību ticamību.
“Hamās” pārstāvji ir nosodījuši jauno likumu, apgalvojot, ka tas “kalpo kā aizsegs Izraēlas kara noziegumiem Gazā”. Tiek norādīts, ka, lai gan Izraēla vēršas pret “Hamās”, tās pretuzbrukums ir radījis postošas sekas civiliedzīvotājiem.
Starptautiskais konteksts un līdzīgi procesi
Izveidotais tribunāls tiek salīdzināts ar Nirnbergas prāvu, kurā tika tiesāti nacistu kara noziedznieki pēc Otrā pasaules kara. Tāpat daži likumdevēji ir minējuši Ādolfu Eihmani, kura tiesāšana Izraēlā 1961. gadā bija nozīmīgs brīdis Holokausta upuru piemiņā.
Šis solis seko arī citām starptautiskām iniciatīvām, piemēram, Starptautiskās Krimināltiesas (SKT) izmeklēšanām par Izraēlas darbībām Gazas joslā, par kurām ir izdotas arī apcietinājuma orderi pret Izraēlas un “Hamās” līderiem. Tomēr dažādu politisku un juridisku šķēršļu dēļ šie procesi nereti ir lēni un apgrūtināti.
Latvija aktīvi atbalsta starptautisko tribunālu izveidi, piemēram, agresijas nozieguma tribunālu pret Ukrainu, uzsverot taisnīguma un nesodāmības principu svarīgumu. Šis Izraēlas solis gan ir iekšējs process, kas vērsts uz konkrētu teroraktu dalībnieku saukšanu pie atbildības.
Nākotnes perspektīvas
Izveidotais īpašais militārais tribunāls ir Izraēlas centienu daļa saukt pie atbildības personas, kas iesaistītas 7. oktobra uzbrukumos. Tas ir nozīmīgs solis gan valsts iekšpolitiskajā, gan tiesiskajā ainavā, cenšoties sniegt taisnīgumu upuriem un novērst turpmākus līdzīgus incidentus. Tomēr procesa gaita un tā atbilstība starptautiskajiem tiesību standartiem tiks rūpīgi novērota.
Likums nosaka, ka apsūdzētās personas, kas tiek turētas aizdomās par 7. oktobra noziegumiem, nevar tikt atbrīvotas vienošanās ceļā par ieslodzīto apmaiņu. Tas uzsver Izraēlas apņēmību panākt pilnīgu tiesiskumu šajā lietā.