Pāvests adresējis vēstījumu Bolīvijas Katoļu universitātes “San Pablo” docētājiem un studentiem augstskolas 60. gadadienā. Viņš atzīst, ka šādas gadadienas atzīmēšana ir iespēja palūkoties uz līdz šim noieto auglīgās kalpošanas Baznīcai un sabiedrībai ceļu.
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Leons XIV norāda, ka universitāte savā dziļākajā identitātē nav tikai tehniskās apmācības centrs vai vienkārša noderīgu zināšanu iegūšanas telpa. Tā, pirmkārt, ir akadēmiska kopiena, kas stingrā un kritiskā veidā veicina cilvēka cieņas un kultūras mantojuma aizsardzību un attīstību, izmantojot pētniecību, mācīšanu un dažādus pakalpojumus, ko piedāvā vietējām, nacionālajām un starptautiskajām kopienām.
Līdz ar to universitāte pastāv tādēļ, lai veicinātu personības integrālu attīstību, jo patiesai izglītībai “ir jāveicina cilvēka personības veidošanās gan ņemot vērā viņa dzīves galamērķi, gan sabiedrības labumu – uzsver pāvests. Tādā veidā tiek harmoniski izkoptas intelektuālās un morālās spējas, atbildīga brīvība un apņemšanās kalpot kopējam labumam, veidojot cilvēkus, kuri spēj sistemātiski domāt, būt atvērti dialogam un taisnīgi rīkoties.
Vēstījuma turpinājumā Leons XIV pievēršas universitātes moto: Veritas in Caritate (Patiesība mīlestībā). Šajos vārdos ir kodolīgi izteikta augstskolas misija, kas balstās ticībā. “Kristīgajai tradīcijai patiesība nav tikai intelektuāls ideāls vai abstrakts jēdziens,” raksta pāvests, “bet tā atrod savu identitāti pašā Jēzus Kristus personā, kurš atklājas kā ‘Patiesība’ (Jņ 14, 6), kas ‘pilnībā atklāj cilvēku viņam pašam un dara zināmu viņa augstāko aicinājumu’ (Gaudium et spes, nr. 22).”
Romas bīskaps skaidro, ka raugoties no šīs perspektīvas, patiesība, kas meklēta ar intelektuālu stingrību un zinātnisku godīgumu, atrod mīlestībā savu apvārsni un galējo kritēriju, jo teikt patiesību kristietim ir mīlestības akts, kas ceļ, dziedina un virza cilvēku uz viņa pilnību. Atziņa, ka Patiesībai ir personas izskats un tai piemīt attiecību dimensija, pasargā zināšanas no riska kļūt par uzkundzēšanās, izslēgšanas vai vienkāršas lietderības instrumentu. Tā vietā tās tiek virzītas uz kalpošanu taisnībai un ikviena cilvēka, īpaši visneaizsargātāko cilvēku cieņas labā.
Tādējādi Veritas in Caritate izsaka tādas akadēmiskās kopienas aicinājumu, kura tiecas integrēt zināšanas un dzīvi, saprātu un ētiku, ticību un prātu, akadēmisko izcilību un pilsonisko atbildību – turpina pāvests. Pētniecība, docēšana un profesionālā sagatavošana tiek uztverta kā kalpošana, nevis kā pašmērķis, un ir vērsta uz humānākas, taisnīgākas un transcendencei atvērtākas sabiedrības veidošanu, kur zināšanas vienmēr kalpo cilvēkam.
Vēstījuma noslēgumā Leons XIV atgādina, ka Bolīvijas Katoļu universitāte, pieminot sešdesmit pastāvēšanas gadus, ir aicināta ar pateicību raudzīties uz noieto ceļu un drosmīgi atjaunot savu apņemšanos šajā misijā. Kultūras kontekstā, ko raksturo zināšanu sadrumstalotība, relatīvisms un zināšanu instrumentalizācija, Veritas in Caritate joprojām ir akadēmiskās un pastorālās izšķirtspējas kritērijs un prasīga programma nākotnei, kurā akadēmiskais personāls ir aicināts būt par “pasaules gaismu” (Mt 5, 14).