Ministru kabineta 12. maija sēdē tika uzklausīts Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Raivis Bremšmits, kurš vadīja dienesta pārbaudi un informatīvā ziņojuma sastādīšanu par to, kas patiesībā darās “Rail Baltica” projekta iepirkumos.
Komisijas izskatītie dokumenti ir klasificēti kā slepeni, taču pats ziņojums nav noslēpums. Tulkojot vienkāršākā valodā, komisija ir konstatējusi, ka, lai gan valdība bija kaut ko lēmusi un visām institūcijām visu ko bargi uzdevusi, “zelta pāļa” un monstrozo celtņu būvniecība pie lidostas ir vienā mierā turpinājusies…
Par jautājumu, kā tas tā var būt, interesējas arī Ģenerālprokuratūra, kas ierosinājusi kriminālprocesu, un Valsts kontrole.
“Mūsu uzdevums bija izvērtēt divu objektu, kas ir nepabeigtā tilta balsts Daugavā un iesāktā estakāde Mārupē, atbilstību Ministru kabineta lēmumiem un šo objektu būves turpināšanu. Objekts Nr. 1 ir lidostas estakāde Mārupē, kuram kopējā summa pašlaik ir 44,3 miljoni eiro. Sākotnējā bija 67 miljoni ar valsts budžeta daļu 21 miljons.
Objekts Nr. 2 ir tilts pāri Daugavai, precīzāk – būvniecības sākums ar balstiem, kam faktiskās izmaksas ir 28,6 miljoni (sākotnējās bija 29 miljoni), un valsts budžeta daļa ir 11 miljoni. Kopumā, par valsts budžetu runājot, šis ir CEF 9 pieteikums, kura kopējais apjoms ir 298 miljoni un kopējā valsts budžeta daļa ir 164 miljoni. Pie ieviešanas modeļa tiek nodrošināts priekšfinansējums no valsts budžeta, kas ir 137 miljoni. Kopumā no 2021. līdz 2026. gadam ir izmantoti vairāk nekā 600 miljoni eiro – kā valsts budžeta finansējums “Rail Baltica” projektam.
2024. gada 10. decembrī bija protokola lēmums, kas noteica izmaiņas tālākajā “Rail Baltica” projektā, ņemot vērā finansējuma ierobežojumus, kas bija un kas noteica šo divu objektu apturēšanu.
Ministru kabineta protokollēmumā bija noteikts, ka darbus, kas ir uzsākti, bet neatbilst protokollēmumā ietvertajiem scenārijiem, pārtraukt un ierosināt grozījumus noslēgtajos finanšu līgumos, lai pārvirzītu finansējumu pirmās kārtas aktivitātēm, ja šo darbu pārtraukšana ir juridiski, tehniski un ekonomiski pamatota. Gadījumā, ja šo darbu pārtraukšanas rezultātā pastāv risks zaudēt finansējumu, satiksmes ministram nekavējoties informēt Ministru kabinetu un sniegt priekšlikumus tālākajai rīcībai.
Komisija konstatēja, ka viens atsevišķs ziņojums, kas ļoti skaidri pateiktu par darbu turpināšanu un riskiem, nav iesniegts Ministru kabinetā, bet ir viens atsevišķs lēmums, kura anotācijā ir atsevišķi skaidrojumi.
Ministru kabineta lēmuma brīdī objekta Nr. 1 izpilde bija 16,6 % jeb 6,36 miljoni.
Objekta Nr. 2 jeb tilta balstu Daugavā izpilde bija tikpat kā pabeigta – tie bija 90% jeb 20,34 miljoni.
2026. gada 30. martā objektā Nr. 1 Mārupē darbi bija pabeigti 80% apmērā. Procesa gaitā ir precizējies finansējuma apmērs šim objektam, kas ir 44,34 miljoni. Un objekts Nr. 2 ir pabeigts simtprocentīgi,” galvenos objektus raksturojošos skaitļus atklāja Raivis Bremšmits.
Izmaksas trīskāršojas viena gada laikā
“Mums bija uzdevums vērtēt arī potenciālo “Rail Baltica” būvniecības norišu ietekmi uz tautsaimniecību, ņemot vērā lielo valsts budžeta īpatsvaru. Mēs pieņēmām šo kā finansējumu, ko varēja novirzīt vai nu pamattrases citām vajadzībām, vai arī, ja tas netiktu atņemts citām tautsaimniecības vajadzībām.
Vērtējot divos – bāzes un izaugsmes – scenārijos, potenciāls no 72,94 miljoniem (28,6 plus 44,34 miljoni) veido no 39,9 miljoniem uz kopproduktu līdz pat 170 miljoniem eiro. Un darbavietas no 530 līdz pat 1300. Vērtējot potenciālos nodokļu ieņēmumus, tas ir no 14,2 līdz pat 70 miljoniem.
Apskatījām arī to, kas notika līdz 2024. gada 10. decembrim un vai bija vēl iespēja kādā brīdī izdevumus pārskatīt ātrāk. Jo viens no argumentiem, kāpēc bija jāturpina būvniecība, bija uzņemtās fondu saistības, kur, jā, tiešām projektā piesakoties, tiek noteikta arī projekta ģeogrāfija, kas jārealizē, gan arī būvniecības process, kas ir uzsākts ar pasūtījuma līgumiem un darbu izpildēm.
Tas, ko mēs redzam no laika grafika, ir, ka izmaksu pieauguma lēciens ir bijis 2022.-2023. gadā (Bremšmita valdības sēdē demonstrētajā grafikā redzams, ka no 2,4 uz 7,5 miljardiem).
2023. gada februārī valdībā bija ziņojums par pieaugumu līdz 6 miljardiem un “Rail Baltica” komitejā līdz 7,5 miljardiem, faktiski trīskāršojot finansējumu.
Redzam, ka pieteikumi gan objektam Nr. 1, gan objektam Nr. 2 gāja jau pēc sadārdzinājuma, gan arī būvniecība tika uzsākta pēc.
Arī vēl 2024. gadā, saņemot negatīvu atbildi no komisijas par nākamo projekta pieteikumu un arī valdības ziņojumu augustā, ka būs ierobežots finansējums turpmāk, oktobrī objektā Nr. 1 tika pieņemti lēmumi par būvniecības turpināšanu, un, atbilstoši “Eiropas Dzelzceļa līniju” (EDzL) atbildei, šis lēmums tika pieņemts, apzinoties to, ka objekta tālāka darbība, iespējams, būs jāaptur. Tātad EDzL apzinājās, ka būvniecība varbūt būs jāaptur,” uzsvēra Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs.
Kas notika pēc 2024. gada 10. decembra?
Raivis Bremšmits sacīja: “Bija lēmums par to, ka Satiksmes ministrijai (SM) jāaptur būvniecība un jāinformē valdība. Hronoloģiski skatoties, SM bija jāuzdod EDzL veikt izvērtējumu. EDzL tādu ir sagatavojusi. Šajā izvērtējumā tika apskatīti divi scenāriji – būvniecības turpināšana un apturēšana.
Par apturēšanu tika vērtēti trīs scenāriji – apturēšana uz gadu, apturēšana uz pieciem gadiem un nojaukšana.
2025. gada 4. martā bija uzsākta arī tiesību akta lieta par abu objektu izvērtējumu, taču šis tiesību akts netika tālāk virzīts.”
Raivja Bremšmita vadītā komisija ir secinājusi, ka nenotika savlaicīga informēšana par to, ka būvniecība tiek turpināta. Šie lēmumi balstījušie uz risku zaudēt finansējumu gan no fondu nosacījumiem, gan no uzsāktās būvniecības.
“Vēl viena nianse, kas ir būtiska,” sacīja Raivis Bremšmits. “EDzL vērtējums balstās uz pašu būvnieku sniegto informāciju un nav veikts neatkarīgs vērtējums.
Prokuratūrā ir uzsākts kriminālprocess, un prokuratūra aicina Ministru kabinetu vai Satiksmes ministriju pieteikties kā cietušajiem.
Paralēli arī Valsts kontrole (VK) turpina vērtēt šos procesus, bet pašlaik no VK nav precīzākas informācijas par šo vērtējumu. Tas tiks pabeigts tikai 2027. gada sākumā.
Komisijas secinājumiem ir pievienots arī Ģenerālprokuratūras atsevišķi sniegtais viedoklis.”
No pārresoru starpnozaru zaru mudžekļa “Eiropas Dzelzceļa līnijas” izskatās valdības uzdevumu izpildījušas
Dienesta pārbaudē bija iesaistīts arī Valsts kancelejas direktora vietnieks valsts attīstības un starpnozaru pārvaldības jautājumos, Pārresoru koordinācijas departamenta vadītājs Pēteris Vilks.
Premjeres Evikas Siliņas (JV) lūgts paskaidrot procedūru, ja Ministru kabinets dod deleģējumu kapitālsabiedrībai, Pēteris Vilks pauda: “Šajā lietā redzam, ka saskaras tās robežšķirtnes, kur Ministru kabinets kā augstākā lēmējinstitūcija caur Satiksmes ministriju, kas ir kapitāldaļu turētāja, dod uzdevumu kapitālsabiedrībai. Bet kapitālsabiedrība ir tā, kas tiešā viedā slēdz līgumus – civiltiesiskus darījumus ar projekta īstenotāju. Tās bija EDzL, kas veica šo deleģējošo uzdevumu, faktiski īstenoja būvniecību, slēdza līgumus – civiltiesiskus darījumus ar pakalpojumu sniedzējiem – ar būvniekiem. Un EDzL arī bija tās, kas vērtēja – sniedza Satiksmes ministrijai ziņojumu par to, kā šos civiltiesiskos darījumus ir iespējams pārtraukt, pārskatīt, apturēt. Tas ir ietverts dienesta pārbaudes ziņojumā.
Tā robežšķirtne ir diezgan šaura, ko MK var uzdot kapitālsabiedrībai un ko tai nevajadzētu uzdot – nevajadzētu iesaistīties civiltiesiskos darījumos vai lemt par tiem. EDzL atbild par tai deleģēto uzdevumu, jo viņi ir civiltiesiskās attiecībās ar būvniekiem.”
Evika Siliņa uzdeva jautājumu, vai EDzL ir izpildījusi tai doto politisko uzdevumu: “Es saprotu, ka EDZL un arī pārējie izpildītāji nav līdz galam īstenojuši tiem doto uzdevumu.”
“Viņi ir izpildījuši. Ministru kabinets nelēma par precīziem būvniecības objektiem – par to, kurš būvniecības objekts kādā objektā precīzi tiek pārtraukts. EDzL veica sākotnējo novērtējumu,” apgalvoja Pēteris Vilks.
“Tur, protams, var kritiski skatīties uz to, ka viņi nepieprasīja kādu ārējo novērtējumu, neatkarīga vērtētāja novērtējumu, bet viņi veica novērtējumu, kas notiktu tajā brīdī, ja objektu būvniecība kādā brīdī tiktu vienkārši apstādināta. Tur bija gan konservēšanas izmaksas, gan tas, ka materiālu iepirkumi ir garāks process, jo būvniecība jau bija uzsākta. Viņiem bija jānovērtē, kā ekonomiski visizdevīgāk apturēt šos objektus,” paskaidroja Pēteris Vilks.
“Bet objekti taču nav visā daļā apturēti?” iesaucās premjere.
“Pilnībā tie nav apturēti, protams,” atbildēja Pēteris Vilks.
“Es saprotu, ka viens objekts, kur bija tikai 16% izpildīti, varēja tikt apturēts, taču ārējs vai vispār vērtējums no EDzL vispār nebija – nebija tā izvērtējuma, ko MK prasīja?” turpināja izvaicāt Evika Siliņa.
Pēteris Vilks skaidroja: “Tur bija tā otra puse, ka tās bija SEF finansējuma saistības, un tās saistības arī ir jāpilda. Tas ir risks zaudēt finansējumu. Tam būtu jābūt atmaksātam, ja tie objekti, kas ietverti saistībās, netiek uzbūvēti.”
Pamatojoties uz būvnieka slēdzienu, pieņemts lēmums, kas ir pretējs valdības lēmumam
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) MK sēdei pieslēdzās attālināti no Zviedrijas, kur otrdien atradās kopā ar vēsturiski lielāko Latvijas uzņēmēju delegāciju, un īpaši pasvītroja, ka “šī ir jauna lappuse Latvijas un Zviedrijas ekonomiskajās attiecībās”.
Runājot par ziņojumu, viņš teica: “Kolēģi, ir ļoti svarīgi saprast vienu lietu. Mēs jau varam visādi politizēt šo jautājumu, bet, manuprāt, te tam nav īstā vieta. Bet vajag apzināties, ka šī sistēma, pārvaldības forma, kas ir Satiksmes ministrijai, acīmredzami nestrādā. Šajā gadījumā mēs redzam, ka attiecīgās institūcijas darbojas pa vertikāli un varam meklēt, kurš kādus lēmumus pieņēmis. Taču pēc būtības, pamatojoties uz būvnieka slēdzienu, ir pieņemts lēmums, kas ir pretējs valdības lēmumam. Tātad būvnieku lobijs ir bijis spēcīgāks par valdības lēmumu. Un tas Latvijas situācijā, manuprāt, nav pieņemami.
Tajā brīdī, kad valdība 2024. gadā pieņēma lēmumu, Mārupes objektā bija izpildīti 16% darbu. Es ļoti labi atceros šo valdības sēdi. Mēs apzinājāmies, ka situācija nav vienkārša, un mēs lūdzām SM informēt valdību, lai valdība kopīgi varētu pieņemt lēmumu par tālākajām darbībām, par juridisko pusi – vai šie līgumi ir jāpilda, vai mēs tos varam lauzt. Un, kādas ir sekas, ja mēs ko darām. Gan arī par iespējām šo naudu pārdalīt kopā ar Eiropas Komisiju (EK). Šī diskusija ir Finanšu ministrijas un kopīga valdības prioritāte par to, ko mēs varam un ko nevaram vienoties ar EK.
Es pats personīgi esmu bijis klāt sarunās ar EK.
EK ar ļoti lielām rūpēm saka mums, lai mēs skatāmies uz šiem projektiem ar tautsaimniecisku veselā saprāta pieskaņu. Jo arī EK nav ieinteresēta, lai Daugavā tiktu iedzīts pālis un tur arī paliktu.
Šis ziņojums skaidri parāda, ka attiecīgās institūcijas, pat zinot, ka attiecīgie projekti netiks realizēti, turpina ieguldīt tajos naudu. Tā ir nauda, ko paņemam no citām tautsaimniecības nozarēm.
Un valdībā tika pieņemts šis smagais lēmums – atcerieties, par to, kur ies pamattrase. Un to, ka visiem lēmumiem jābūt pieņemtiem valdībā vai valdībai jābūt vismaz informētai par to, kas notiek. Taču šajā gadījumā SM, apzinoties šo doto uzdevumu, rīkojās tā, ka ziņojums tika sagatavots, bet tika atsaukts un valdība netika informēta. Līdz ar to mums nebija iespēja iesaistīties, mēs varējām tikai noskatīties, kā šie būvdarbi turpinās. Bet būvdarbu turpināšanās balstījās uz būvnieku sniegto informāciju. Kā šādā situācijā var paļauties tikai uz būvnieku? Protams, ka viņš teiks, ka grib turpināt darbus.
Jābūt objektīvam izvērtējumam par valsts interešu aizstāvību, kas šajā gadījumā nav notikusi.
Ziņojums parāda arī, kādas var būt sekas. Potenciālās sekas var būt pat līdz 1500 jaunradītu darba vietu, kuras mēs varētu būt ieguvuši, ja nauda būtu ieguldīta tautsaimniecībā, atbalstot mūsu uzņēmējus. Šis ziņojums būs arī publisks lielā daļā, un katrs varēs ar to iepazīties. Prokuratūra ir uzsākusi kriminālprocesu. Ziņojumā konstatētie pārvaldības trūkumi liek man pastiprināti vērst uzmanību un aicināt atgriezties pie premjeres uzsāktās diskusijas, ko mēs pirms mēneša jau sākām – par SM reorganizāciju. Šis ziņojums vēlreiz apliecina, ka ir ļoti būtiskas problēmas pārvaldībā. Procesa laikā ir mainījies ministrs, taču redzam, ka jautājums ir dziļāks. Ir jābūt nopietnai diskusijai par SM pārvaldības maiņu,” uzsvēra ekonomikas ministrs Viktors Valainis.
Švinka jūtas atstumts un nepiekrīt visiem dienesta pārbaudes secinājumiem
Satiksmes ministrs Atis Švinka (P) centās “atkost” Viktoram Valainim, ka esot grūti argumentēt, “ja ekonomikas ministriem trūkst zināšanu un nav kompetences atsevišķos jautājumos”.
Pārmetumus par būvniecības lobija ietekmi viņš noraidīja, sakot, ka EDzL nav būvnieks, bet nacionālais ieviesējs, kas pārstāv Latviju šajā procesā. Bet būvnieki ir pilnsabiedrība “B.S.L. Infra”, kas ir projekta “Rail Baltica” dzelzceļa stacijas un saistītās infrastruktūras izbūves realizētājs Rīgas lidostā, kamēr Rīgas centrālā mezgla būvnieks ir “BeReRix”.
Satiksmes ministrs arī norādīja, ka SM nepiekrīt visiem dienesta pārbaudes secinājumiem. Viņš pauda, ka būtu vēlējies vairāk laika un iespēju ministrijai sniegt papildinājumus, kā arī uzsvēra nepieciešamību detalizētāk iepazīstināt MK locekļus ar secinājumiem, lai tie varētu pilnvērtīgāk izprast situāciju.
Pēc Ata Švinkas teiktā, SM komisijas darba laikā iesniegusi vairākus papildinājumus un skaidrojumus, taču daļa no tiem neesot ņemta vērā vai atspoguļota tikai daļēji. Ministrs arī uzsvēra, ka projekta saistības jāvērtē nevis pēc veiktajiem maksājumiem, bet gan no brīža, kad EDzL autorizē būvdarbus un materiālu pasūtīšanu.
Viss vislabākajā kārtībā
SM valsts sekretārs Andulis Židkovs valdības sēdē uzsvēra, ka pēc būtības lēmumi tikuši pieņemti valstij labākajā veidā.
“Varbūt pēc formas var pārmest, ka atnācām ar ziņojumu tikai oktobrī. MK lēmums 2024. gada 10. decembrī paredzēja, ka Ministru kabinets nekavējoties jāinformē un jāsniedz priekšlikumi turpmākajai rīcībai, tomēr, lai sagatavotu priekšlikumus, bija nepieciešamas Kohēzijas fonda pārdales, lai SM rastu risinājumus,” viņš minēja.
SM pārstāvis papildināja, ka patlaban notiek “Rail Baltica” projekta starptautiskā izpēte, arī attiecībā uz projekta turpmāko vadību. Viņš sacīja, ka ir jāpagaida vēl daži mēneši un tad šis darbs beigsies un valdībā tiks sniegti priekšlikumi projekta vadības uzlabošanai.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) jautāja, kāda patlaban ir “Rail Baltica” projekta kopējā summa. Andulis Židkovs sacīja, ka starptautiskiem konsultantiem ir uzdots minimālajā tvērumā izvērtēt, kā savienot Lietuvu ar Igauniju, kā arī klāt vēl ir nākusi inflācija.
“Tagad, atņemot nost Rīgas loku, 2023. gada cenās tie varētu būt 6,5 miljardi eiro, bet jārēķinās ar inflāciju un cenu pieaugumu,” sacīja SM valsts sekretārs.
Viņš arī sacīja, ka projekti tika turpināti, ņemot vērā SM aprēķinus, kā arī tika ņemti vērā vairāki apstākļi, lai noskaidrotu, kas valstij būtu izdevīgāk. Viņš sacīja, ka, neturpinot būvēt objektus, piemēram, vairs nevarētu pieteikties fondu finansējumam šiem objektiem, tādēļ izdevīgāk bija tos pabeigt.
Kasparam Briškenam jāžagojas – Evika Siliņa viņu piemin ar ne visai labiem vārdiem
Ministru prezidente Evika Siliņa sēdē pauda, ka pēc valdības sēdē uzklausītā ziņojuma kādreizējais satiksmes ministrs, pašreizējais Saeimas deputāts Kaspars Briškens (P) parlamentā nemaz vairs nevar piedalīties nekādu jautājumu lemšanā par “Rail Baltica”, jo viņam ir tiešs interešu konflikts.
Kaspars Briškens ir bijis Baltijas valstu kopuzņēmuma AS “RB Rail” padomē, darbojies arī citos amatos “Rail Baltica” īstenošanā un bijis arī satiksmes ministrs.
“Tagad ko viņš dara Saeimā? Lemj par to projektu, kurā viņš ir savārījis ziepes, ka par to atbildēs citi,” pārmeta Evika Siliņa.
Viņa atzina, ka šobrīd liels izaicinājums ir projekta pārvaldība. Politiski par to varot būt atbildīgs kaut vai Valsts prezidents, tomēr ne prezidents, ne premjers, ne Ministru kabinets nevarot vadīt sliežu būvniecību. Viņa vaicāja, vai tad, ja “RB Rail” uzskata, ka ir neatkarīgi un nepakļaujas valdības lēmumiem, vai šāds pārvaldības modelis projektā vispār der. “Šeit ir baigais valsts pārvaldes vājums,” secināja Siliņa.
“Nra.lv” jau rakstīja, ka 10. martā valdība vienojās veidot divas dienesta pārbaudes komisijas, lai izvērtētu “RB Rail” iepirkumu par sliežu ceļu pārmiju un sliežu izplešanās šuvju piegādi, kā arī nepabeigto tilta balstu Daugavā un iesākto dzelzceļa estakādi Mārupē.
Pirmajā dienesta pārbaudē tika secināts, ka attiecīgajā iepirkumā nav konstatēti juridiski pārkāpumi, tomēr dienesta komisijas ieskatā “RB Rail” nav darījis visu, kas tam kā rūpīgam un atbildīgam saimniekam bija objektīvi iespējams, lai nodrošinātu efektīvu konkurenci iepirkuma procedūrā.
Savukārt otrajai komisijai bija jāizvērtē “Rail Baltica” nepabeigto tilta balstu Daugavā un iesākto dzelzceļa estakādes Mārupē darbu atbilstība MK lēmumiem, tostarp attiecīgā risinājuma pamatotība un lietderība, to izbūves ietekme uz valsts tautsaimniecību un budžetu iepriekšējos un turpmākajos gados, tostarp atbilstība Eiropas Savienības finansējuma izlietojuma mērķim un nosacījumiem, kā arī iesaistīto amatpersonu iespējamā atbildība.
Komisija sastāvā ir EM valsts sekretārs Raivis Bremšmits kā komisijas priekšsēdētājs, kā arī Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne, Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs, Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone, kā arī Pēteris Vilks.
info
Uzzini pirmais
kas interesants noticis Latvijā un pasaulē,
pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā