Dronu sprādzieni Rēzeknē izraisījuši nopietnu politisku satricinājumu, kura rezultātā par atkāpšanos no amata paziņojusi Ministru prezidente Evika Siliņa, līdz ar to viss Ministru kabinets uzskatāms par atkāpušos.
Siliņa šodien paziņojumā medijiem uzsvēra: “Tas nav viegls lēmums, bet tas ir godīgs lēmums šajā situācijā.”
“Vienotība” šajā situācijā saskatīja iespēju pārņemt politisko iniciatīvu drošības jautājumos, vienlaikus mazinot sabiedrības uzmanību no iepriekš pieļautajām kļūdām un neizdarībām. Ņemot vērā iespējamību, ka līdz vēlēšanām līdzīgi incidenti ar droniem var atkārtoties, partija centās nostiprināties, kā izlēmīgas rīcības virzītāja Latvijas gaisa telpas aizsardzībā.
Sabiedrības reakcija pēc dronu nokrišanas liecina par plašu atbalstu stingrākiem drošības pasākumiem. Politiskie spēki, kas šajā situācijā spēs demonstrēt pārliecinošu un profesionālu rīcību valsts aizsardzības stiprināšanā, var iegūt ievērojamu sabiedrības uzticību.
Šādā kontekstā armijas pārstāvja virzīšana aizsardzības ministra amatam sākotnēji šķiet loģisks un politiski izdevīgs solis. Maz ticams, ka kāds deputāts vēlētos publiski iebilst pret Latgales iedzīvotāju drošības stiprināšanu vai efektīvāku Latvijas gaisa telpas aizsardzību. Turklāt A. Melnis kā iespējamais aizsardzības ministra amata kandidāts sabiedrībā varētu tikt uztverts kā profesionāls un kompetents risinājums.
Tomēr šādai pieejai ir arī būtiski riski. Pirmkārt, tā varētu vēl vairāk nostiprināt “Vienotības” politiskās pozīcijas, kas nav izdevīgi konkurējošajiem politiskajiem spēkiem. Otrkārt, demokrātiskā valstī militāro un drošības struktūru pārstāvju ienākšana aktīvajā politikā vienmēr rada jautājumus par varas līdzsvaru, civilās kontroles principiem un demokrātisko procesu ilgtermiņa stabilitāti.
Opozīcijas partijas šo situāciju izmantoja, lai pastiprinātu kritiku pret “Progresīvo” pārstāvēto aizsardzības ministru, pārmetot viņam nepietiekami izlēmīgu rīcību. Ja “Vienotība” būtu ļāvusi ministram pašam atkāpties no amata, iespējams, politiskā krīze aprobežotos ar savstarpējiem pārmetumiem un priekšvēlēšanu retoriku.
Tomēr Ministru prezidente izvēlējās aktīvāku rīcību, acīmredzot cerot, ka pirms vēlēšanām ne koalīcijas partneri, ne opozīcija nevēlēsies vēl vairāk destabilizēt valdību. Šis politiskais aprēķins neattaisnojās. Gan koalīcijas partneri, gan opozīcija kļuva aktīvāki, un spriedze valdībā turpināja pieaugt. Rezultātā Evika Siliņa paziņoja par demisiju.
Situāciju papildus sarežģī ziņas par zemkopības ministra A. Krauzes un Valsts kancelejas vadītāja R. Kronberga aizturēšanu. Lai gan oficiāli šiem notikumiem nav tiešas sasaistes ar valdības krīzi, tie var būtiski ietekmēt turpmākās sarunas par jaunas valdības veidošanu un politisko spēku savstarpējo uzticēšanos.
Plašāk:
Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) 14. maijā paziņojusi par savu demisiju. Viņa izcēla, ka atkāpjas, bet “nepadodas un neaiziet”. Solījumi, kuri esot doti Latvijas cilvēkiem, tikšot pildīti kopā ar “Jauno vienotību”. Tāpat Siliņa teica, ka tagad un vienmēr viņai svarīgākais ir bijis iedzīvotāju labklājība un drošība. Tā vienmēr esot bijusi atbildība pret katru Latvijas iedzīvotāju.
“Šobrīd Latvijas iedzīvotājiem vairāk nekā jebkad ir vajadzīga drošības sajūta nevis partiju ķīviņi, nevis amatu dalīšanas vai partiju pozicionēšanās,” teica Siliņa.
Latgales dronu incidents esot bijis pēdējais piliens saistībā ar uzticību agrākajam aizsardzības ministram Andrim Sprūdam (P).
“Latgales iedzīvotājiem nav jādzīvo neziņā politisko spēļu dēļ. Nevarēju nereaģēt, ja solījumi netiek pildīti,” teica Siliņa.
Viņa uzsvēra, ka Krievijas karš Ukrainā ir mainījis drošības situāciju visā Eiropā un nevar izlikties, ka tas neskar Latviju. Tieši tādēļ viņas vadītā valdība, veidojot šā gada budžetu, esot pieņēmusi dažādus smagus lēmumus, tostarp samazinot savu ministriju izdevumus.
Politiķe pauda, ka tas neesot bijis viegli, bet tas darīts, jo ministri sapratuši, ka Latvijas cilvēku drošība ir pirmajā vietā. Tas esot arī darīts, lai varētu droši skatīties acīs Latvijas bruņotajiem spēkiem, jo zināms, cik liela atbildība gulstas uz Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.
“Tāpēc man ir tiesības prasīt rezultātus,” pauda premjere.
Siliņa uzsvēra, ka šī nebija parasta koalīcija miera laikos. Tā uzņēmās vadīt valsti brīdī, kad katru dienu ir jāpieņem smagi lēmumi. Redzot saspringto situāciju Aizsardzības ministrijā, Siliņa esot nonākusi pie secinājuma, ka Sprūds nevar ieņemt aizsardzības ministra amatu, tādēļ viņš ticis atbrīvots. Drošībai patlaban vairāk nekā nekad esot jābūt profesionāļa rokās, tādēļ aizsardzības ministra amatam Siliņa esot virzījusi pulkvedi Raivi Melni, kuram ir reāla pieredze Ukrainā.
Lielu savas uzrunas daļu politiķe veltīja partijai “Progresīvie”. Viņa norādīja, ka “Progresīvo” vadība tā vietā, lai strādātu kopīgi pie drošības stiprināšanas, izvēlējās politisku atkāpšanos. Tas Siliņai un “Jaunajai vienotībai” neesot pieņemami.
“Progresīvie” jau trešdien paziņoja, ka valdība faktiski zaudējusi rīcībspēju, un šādā situācijā pastāv divas iespējas – Ministru prezidentes demisija vai balsojums Saeimā par valdības turpmāko uzticību. Premjere trešdien pēc tikšanās ar “Progresīvajiem” gan teica, ka esot piedāvājusi viņiem turpināt sadarbību.
Savukārt koalīcijā ietilpstošā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) jau trešdien paziņoja, ka līdz ar “Progresīvo” lēmumu Siliņas vadītā valdība faktiski ir kritusi. ZZS uzskata, ka patlaban visi būtu ieguvēji no jaunas valdības.
Pašreizējā valdība turpinās pildīt pienākumus līdz jauna Ministru kabineta apstiprināšanai Saeimā. Kā nosaka Ministru kabineta iekārtas likums, Ministru kabineta locekļi pēc valdības atkāpšanās turpina pildīt savus pienākumus līdz brīdim, kad Saeima izteikusi uzticību jaunam Ministru kabinetam, ja Saeima nav lēmusi citādi un par Ministru kabineta locekļiem iecēlusi personas, kurām uzdota šo amatu pagaidu pildīšana.
Valsts prezidents piektdien, 15. maijā, plāno tikties ar pārstāvjiem no visām Saeimas frakcijām, lai konsultētos par pašreizējo politisko situāciju. Valsts prezidenta ieskatā, neskatoties uz to, ka līdz Saeimas vēlēšanām ir atlikuši pieci mēneši, ir nepieciešama lemtspējīga valdība ar atbalstu Saeimā. Rīgas pilī konsultācijās ar Saeimas frakciju pārstāvjiem tiks lemts par iespējami ātru valdības izveidošanu, norādīja Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča padomnieks Mārtiņš Drēģeris.
Konflikts starp premjeres pārstāvēto “Jauno vienotību” un “Progresīvajiem” samilza svētdienas vakarā pēc Siliņas paziņojuma par aizsardzības ministra Andra Sprūda (P) atbrīvošanu no amata vienlaikus ar viņa paša paziņojumu par atkāpšanos. Lēmumu pieprasīt Sprūda demisiju premjere pieņēma pēc dronu incidentiem Latgalē, norādot uz uzticības zudumu ministram un problēmām nozarē. Savukārt Sprūds paziņoja par atkāpšanos, uzņemoties politisko atbildību un cenšoties pasargāt armiju no ieraušanas politiskās spēlēs.
Informāciju sagatavoja LETA.