NATO ģenerālsekretārs Marks Rute aicinājis sabiedrotos pastiprināt palīdzību Ukrainai, piešķirot tai 0,25 % no sava iekšzemes kopprodukta (IKP). Taču priekšlikums, kas varētu atbrīvot desmitiem miljardu dolāru papildu palīdzības, jau saskaras ar asu pretestību no dažām lielākajām NATO dalībvalstīm, tostarp Francijas un Lielbritānijas.
Kā vēsta izdevums “Politico”, Rute šo ideju izvirzīja slēgtā NATO vēstnieku sanāksmē pagājušā mēneša beigās. Šis priekšlikums ir daļa no ideju kopuma, gatavojoties Ankaras NATO samitam, kas notiks jūlija sākumā.
Ja sabiedrotie apstiprinātu šādu ideju, ikgadējās plūsmas uz Ukrainu faktiski trīskāršotos līdz 143 miljardiem dolāru, pamatojoties uz pašas alianses aplēsēm.
Pagājušajā gadā Ukraina no saviem sabiedrotajiem saņēma 45 miljardus dolāru drošības palīdzības, kas aptvēra visu, sākot no ieroču iegādes armijai līdz investīcijām Ukrainas aizsardzības uzņēmumos un NATO vadītajiem centieniem iegādāties ASV ieročus Kijivai.
Pašlaik Ziemeļvalstis un Baltijas valstis, Nīderlande un Polija maksā Ukrainai lielāku daļu no sava IKP militārajā palīdzībā nekā daudzi citi sabiedrotie, liecina Ķīles institūta veiktie Ukrainas atbalsta izsekošanas dati.
Taču priekšlikums, kas varētu atbrīvot desmitiem miljardu dolāru papildu palīdzības, jau tagad saskaras ar asu pretestību no dažām lielākajām NATO dalībvalstīm, tostarp Francijas un Lielbritānijas, un izskatās, ka šāda ideja, vismaz pašreizējā veidolā, noteikti netiks atbalstīta. Sagaidāms, ka alianses ārlietu ministri Rutes priekšlikumu apspriedīs nākamnedēļ Zviedrijā gaidāmajā sanāksmē.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@lsm.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu