Ceturtdien, 14.maijā Saeima trešajā un galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kas paredz būtiskas izmaiņas publisko iepirkumu sistēmā, mazinot administratīvo slogu, stiprinot datos balstītu uzraudzību un nodrošinot lielāku elastību iepirkumu organizēšanā.
Pieņemtie grozījumi iezīmē publisko iepirkumu reformas ieviešanas sākumu, virzoties uz efektīvāku, caurskatāmāku un uz rezultātu vērstu iepirkumu sistēmu, vienlaikus saglabājot atklātības un godīgas konkurences principus, kā arī sekmējot efektīvāku publisko līdzekļu izmantošanas principu.
Pēc intensīvām diskusijām ar pasūtītājiem, uzraugošajām iestādēm, uzņēmēju un sabiedrības intereses pārstāvošām organizācijām Saeimā atbalstītie grozījumi saglabā reformas konceptuālo ietvaru, rodot līdzsvaru starp administratīvā sloga mazināšanu, lielāku elastību iepirkuma norisē, plašāku publisko iepirkumu datu pieejamību un efektīvāku uzraudzību.
Grozījumi stiprina sākotnējo reformas mērķi – virzīties prom no pārmērīgi detalizēta procedūru regulējuma zem ES robežvērtībām, mazināt nacionālā regulējuma uzslāņojumus Publisko iepirkumu likumā un fokusēties uz iepirkuma rezultāta efektivitāti.
Izmaiņas paredz pārskatītu iepirkumu veikšanas kārtību un lielākas piemērojamās līgumcenu robežvērtības zem Eiropas Savienības noteiktajām robežvērtībām. Turpmāk pilns iepirkuma procedūru regulējums preču un pakalpojumu iepirkumiem būs piemērojams no 140 000 eiro, sociālajiem un citiem īpašiem pakalpojumiem – no 750 000 eiro, savukārt būvdarbu iepirkumiem – no viena miljona eiro.
Vienlaikus tiek noteikts regulējums vienkāršoto iepirkumu veikšanai zem minētajām robežvērtībām, kas attiecībā uz preču un pakalpojumu (t.sk. sociālo un citu īpašu pakalpojumu) iepirkumiem no 20 000 eiro un būvdarbu iepirkumiem no 30 000 eiro paredz veikt noteikta satura publikāciju.. Tādējādi pasūtītājiem tiks dota lielāka elastība pašiem noteikt iepirkuma norises kārtību, vienlaikus saglabājot konkrētas publicitātes un atklātības prasības.
Lai stiprinātu publisko iepirkumu sistēmas caurskatāmību, turpmāk tiks nodrošināta datu iegūšana par visiem iepirkumiem no pirmā eiro. Pasūtītājiem būs pienākums publicēt informāciju par plānotajiem iepirkumiem, noslēgtajiem līgumiem un faktiskajiem izdevumiem neatkarīgi no iepirkuma summas.
Ar grozījumiem tiek pārskatīti arī kandidātu un pretendentu izslēgšanas iemesli, kas ievērojami palielinās elastību, atvieglos iepirkuma norisi un potenciāli arī ļaus veicināt piegādātāju konkurenci, nodrošinot, ka pasūtītājam ir nepieciešamā rīcības brīvība rīkoties atbilstoši tā riskiem un konkrētajai situācijai. Tāpat likumā nostiprināts ilgtspējas princips, pārskatītas normas par noslēgtu līgumu grozījumiem, precizēts regulējums administratīvo sodu piemērošanai un stiprināta Iepirkumu uzraudzības biroja kā publisko iepirkumu centrālās vadības iestādes loma.
Finanšu ministrija uzsver, ka reformas sekmīgai ieviešanai būtiska būs ne tikai normatīvā regulējuma maiņa, bet arī iepirkumu kultūras un domāšanas maiņa praksē. Vienlaikus nozīmīga loma būs digitālo risinājumu attīstībai, tostarp automatizētai iepirkumu datu apkopošanai, analītikas rīku un references cenu sistēmas pilnveidei, kā arī iepirkumu procesā iesaistīto pušu profesionalizācijai. Tieši digitālo risinājumu pielāgošana un attīstība ir viens no priekšnoteikumiem, lai pilnvērtīgi ieviestu izmaiņas un efektīvi tās īstenotu iepirkumu praksē, atvieglojot un automatizējot iepirkumu procesu.
Grozījumi Publisko iepirkumu likumā stāsies spēkā pakāpeniski līdz 2028.gada 1.janvārim, ņemot vērā nepieciešamos tehniskos un juridiskos pielāgojumus izmaiņu īstenošanai praksē.
Piemēram, uzreiz stāsies spēkā izmaiņas, kas attiecas uz nacionālā uzslāņojuma mazināšanu, pasūtītāja atbildības stiprināšanu, noslēgtu līgumu grozījumiem, ilgtspējas principa nostiprināšanu un zaļā publiskā iepirkuma regulējuma pārskatīšanu, kā arī izmaiņas saistībā ar administratīvo sodu piemērošanu, pārskatīts Iepirkumu uzraudzības biroja funkciju un tiesību regulējums, regulējums par piedāvājumu precizēšanas robežu u.c. tehniski grozījumi.
2027.gada 1.janvārī stāsies spēkā pārskatītie kandidātu un pretendentu izslēgšanas iemesli un ar tiem saistītais regulējums. Savukārt 2028.gada 1.janvārī stāsies spēkā regulējuma kopums, kas saistīts ar pārskatītajām iepirkuma līgumcenu robežvērtībām, iepirkumu plānu un faktisko izdevumu ziņošanu.
Vienlaikus ar grozījumos iestrādātajiem pārejas noteikumiem tiek nodrošināts, ka pasūtītāji uzreiz, bet līdz 2027.gada 1.janvārim, kad stāsies spēkā jaunais kandidātu un pretendentu izslēgšanas regulējums, ir tiesīgi iepirkuma procesā automātiski neizslēgt kandidātu vai pretendentu, kam konstatētas neizpildītas saistības nodokļu jomā, bet dot tam iespēju attiecīgās saistības nokārtot un turpināt dalību iepirkumā. Tāpat atbilstoši šim pārejas regulējumam pasūtītāji būs tiesīgi izslēgšanas iemeslus nepārbaudīt attiecībā uz noteiktām ar kandidātu vai pretendentu saistītām personām – tā patiesajiem labuma guvējiem un personām, kurām kandidātā vai pretendentā ir izšķirošā ietekme uz līdzdalības pamata normatīvo aktu par koncerniem izpratnē.
Vienlaikus Saeima 14.maija sēdē pieņēma grozījumus Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā, pēc analoģijas pielāgojot noteiktas normas un nodrošinot vienotu procesuālo pieeju iepirkumu regulējumam publisko iepirkumu sistēmā kopumā.