Reģionu attīstības problēmas skar ne tikai Latviju – ar tām saskaras arī citas valstis Eiropā. Lai secinātu, kā uzlabot dzīvi attālākos novados, četrus gadus kultūras nozares pārstāvji veica pētījumus sešās Eiropas pilsētās, tajā skaitā Valmierā. Viens no secinājumiem – lai cilvēki nedotos prom no nomalēm, būtiskas ir ne tikai algas, bet arī kvalitatīvi un regulāri kultūras pasākumi reģionos.
Pētījums tika veikts Valmierā, kā arī Portugāles, Īrijas, Islandes, Somijas un Horvātijas pašvaldībās. Daudzkārtīgās aptaujās un semināros izkristalizējās būtiskākās problēmas.
“Agrāk kultūra un radošās nozares lauku kopienas politikas līmenī pat netika īsti atzītas. Tagad arvien vairāk pašvaldību, reģionālo vadību un arī Eiropas Savienība vēlas iekļaut mākslu, kultūru un radošumu kā daļu no plašākas veselīgas kopienas attīstības,” skaidroja Portugāles Koimbras Universitātes pētniece Nensija Daksberija.
Valmierā četru gadu laikā vietējie eksperti pētīja vietējo kopienu realizētos projektus.
Projektā piedalījās Latvijas Kultūras akadēmija kopā ar 13 Eiropas universitātēm, pastāstīja Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras un Mākslu institūta zinātniskā asistente Ilona Asare. Tajā uzmanību pievērsa tieši ārpuspilsētu un lauku teritorijām
Nomales vairs nedrīkst palikt nomales – tas ir viens no centrālajiem secinājumiem. Bet, lai to panāktu, vietvarām jāsāk izprast savi iedzīvotāji.
To atzina arī Sabīne Vandāna, kura ir viena no Valmieras novada muižu tīkla veidotājām, tādējādi piesaistot sabiedrības uzmanību:
“Ja vienā muižā ir labi veikti dažādi atjaunošanas darbi, tad citām muižām ir iespēja no tā mācīties, gūt kontaktus un iepazīt labākās prakses. Tāpat arī, ja ir izdevies kāds kultūras notikums vai tūrisma pasākums, tad citas muižas var iedvesmoties vai veidot kopīgus sadarbības projektus.”
Attālāko pašvaldību iedzīvotāju migrācija ir viena no problēmām. Lai to mazinātu, jāmaina domāšana, sacīja eksperti. Piemēram, mūsdienās kultūra nav tikai teātris vai koncerts. Tā ir arī rūpnīca, industriāla vide un uzņēmējdarbība.
“Daļa no industrijas, kā izrādās, ir arī radošās industrijas. Pat leģendārā “Valmieras stikla šķiedra” ir radošo industriju uzņēmums, jo, piemēram, viņu produkti izmantoti gan Serpentīna galerijas paviljonā Londonā, gan Dziesmu svētku estrādē. Respektīvi, tās ir kultūras vietas, kur tas viss notiek,” skaidroja Valmieras novada Kultūras pārvaldes vadītāja Liene Jakobsone.
“Mums dažās laboratorijās stāstīja, ka ir bijušas brīnišķīgas vietas darbam, bet tad tās pēkšņi tiek slēgtas un vairs nekad netiek atvērtas. Mēs arī secinājām, ka daudzi darbinieki ir ļoti ievainojamā situācijā — viņiem jāstrādā vairākos darbos, lai izdzīvotu. Un ir ļoti viegli nonākt punktā, kur darbs, ko dari ar aizrautību, kļūst neilgtspējīgs, cilvēki izdeg,” atzīmēja pētniece no Portugāles.
Projekta noslēgumā Valmierā pulcējās vairāk nekā 130 ekspertu no 26 valstīm, lai dalītos pieredzē, norādot – pašvaldībām, domājot par iedzīvotāju noturēšanu, jāveido kopējā darba vide, kur cilvēki vēlas palikt.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@lsm.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu