Pēc ASV prezidenta Donalda Trampa vizītes Ķīnā pirmās dienas ir maz skaidrības par to, kas tieši panākts abu pušu sarunās. Šobrīd nopietnākie un strīdīgākie jautājumi ir par Taivānas nākotni, arī par situāciju Tuvajos Austrumos un tirdzniecību. Šī ir pirmā ASV līdera vizīte Ķīnā nepilnas desmitgades laikā.
Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins savā runā raksturoja abu valstu sadarbību kā pašu svarīgāko pasaulē un aicināja abas kļūt par partnerēm, nevis sāncensēm:
“Mēs abi uzskatām, ka Ķīnas un ASV attiecības ir vissvarīgākās divpusējās attiecības pasaulē. Mums tās ir jāveido veiksmīgas, un nedrīkst tās sabojāt. [..] Varenā Ķīnas tautas atjaunošanās un Amerikas padarīšana atkal par varenu var iet roku rokā. Mēs varam palīdzēt viens otram būt veiksmīgam un attīstīt visas pasaules labklājību.”
Sji runā bija dzirdamas nepārprotamas atsauces uz abu valstu politiku noteicošajiem ideoloģiskajiem saukļiem.
Savukārt ASV prezidents Donalds Tramps publiski uzaicināja Ķīnas līderi šī gada 24. septembrī apmeklēt Balto namu.
“Es vēlos pateikties savam draugam, prezidentam Sji, par šo brīnišķīgo uzņemšanu. Un tā bija patiešām brīnišķīga – kā neviena cita. Uzņemšana šajā ļoti vēsturiskajā valsts vizītē bija ļoti laipna. Šodien mums bija ļoti pozitīvas un produktīvas sarunas un tikšanās ar Ķīnas delegāciju,” sacīja Tramps.
Kopumā abu līderu tikšanās šodien ilga divas stundas. Taču Pekinas un Vašingtonas publicētajos paziņojumos pēc sarunām var manīt dažādus uzsvarus.
Baltā nama paziņojumā Taivāna vispār netiek pieminēta. Arī pats Tramps ignorējis žurnālistu jautājumus par to. Tas ir zīmīgi, jo pirms Trampa došanās uz Ķīnu ASV likumdevēji un atsevišķi viedokļu līderi izteica bažas, ka Baltā nama saimnieks varētu piekāpties Pekinai jautājumā par šo salu, kuru Ķīna atzīst par savu neatņemamu sastāvdaļu un ir ieinteresēta atjaunot faktisko kontroli pār to.
Pekinas izplatītajā paziņojumā uzsvērta Sji izteiktā nostāja Trampam, ka domstarpības Taivānas jautājumā varētu pasliktināt abu lielvaru attiecības, pat novedot līdz konfliktam.
ASV valsts sekretārs Marko Rubio vēlāk skaidroja, ka Vašingtonas nostāja Taivānas jautājumā nav mainījusies. Taču ASV valsts kases sekretārs Skots Besents paziņoja, ka Tramps plašāk izteiksies šajā jautājumā tuvāko dienu laikā.
To, ka ASV ir svarīgas šīs sarunas, liecina lielā uzņēmēju delegācija, kas devusies līdzi Trampam uz Pekinu – sākot ar pasaulē bagātāko cilvēku, uzņēmēju Īlonu Masku un beidzot ar vadošo komercbanku vadītājiem.
Intervijā telekanālam CNBC Besents izteicās, ka ASV un Ķīna pārrunās resursu iegādi, jo Pekina esot izrādījusi interesi iegādāties vairāk ASV naftas. Iespējams arī paziņojums par “Boeing” lidmašīnu iegādi.
Besents teicis, ka abas puses pārrunājušas ASV un Ķīnas tirdzniecību regulējošas padomes izveidi. Tāpat apspriesti arī noteikumi, kas nosaka labo praksi darbam ar mākslīgo intelektu.
Taču, visticamāk, ka būtiskas izmaiņas abu valstu tirdzniecības politikā nebūs gaidāmas.
Vašingtona arī paziņojusi, ka ASV un Ķīna ir ieinteresētas atjaunot kuģošanu Hormuza šaurumā. Tiesa, Pekinas paziņojumā konflikts Tuvajos Austrumos pieminēts īsi un ļoti vispārīgi.
Ticams, ka tas tā ir tāpēc, ka Ķīna mēģina panākt Irānas konflikta atrisināšanu, tajā neiesaistoties.
Jau iepriekš aģentūras “Reuters” uzrunātie eksperti norādīja, ka Pekina negribētu ierobežot ekonomisko atbalstu Teherānai vai pārtraukt tai divējāda lietojuma preču piegādi.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@lsm.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu