14. maija vakarā aizvadīts Eirovīzijas 70. dziesmu konkursa 2. pusfināls, kurā ceļazīmi uz lielo finālu ieguva desmit valstis. Šajā pusfinālā piedalījās arī Latvijas pārstāve Atvara, kura muzikālo piedzīvojumu Eirovīzijā neturpinās.
No 15 valstīm, kas uzstājās šajā vakarā, finālā iekļuva Bulgārija, Ukraina, Norvēģija, Austrālija, Rumānija, Malta, Kipra, Albānija, Dānija un Čehija.
Aiz desmit finālistu robežas palika Latvija, Azerbaidžāna, Luksemburga, Armēnija un Šveice.
Uzstājās divas “lielā četrinieka” valstis – Francija un Apvienotā Karaliste –, kā arī šīgada Eirovīzijas rīkotāja Austrija, kas automātiski iekļūst finālā.
DALĪBNIEKI UZSTĀŠANĀS SECĪBĀ:
Eirovīzijas konkursa 1. pusfinālā 12. maijā no piecpadsmit, kas sacentās par vietu finālā, tālāk tika priekšnesumi no Moldovas, Zviedrijas, Horvātijas, Grieķijas, Somijas, Izraēlas, Beļģijas, Lietuvas, Polijas un Serbijas. Pirmajā vakarā uzstājās arī divas “lielā četrinieka” valstis – Itālija un Vācija.
Ierasti finālam automātiski kvalificējas “lielais piecinieks”, bet Spānija šogad boikotē dziesmu konkursu Izraēlas dalības dēļ.
Pateicoties Austrijas pārstāvja JJ uzvarai 2025. gada Eirovīzijā Bāzelē ar dziesmu “Wasted Love”, šī gada konkurss notiek Austrijas galvaspilsētā. Vīne, kas ir vēsturisks mākslas centrs, jau trešo reizi rīko šo konkursu, iepriekš to darot 1967. un 2015. gadā.
Pusfinālu vadīja Austrijā populārā dziedātāja Viktorija Svarovska un aktieris Mihaels Ostrovskis. Tiešraidi LTV1 komentēja Toms Grēviņš, bet Latvijas Radio 5 – Mārtiņš Pabērzis.
Arī finālā balsojumā varēs piedalīties Latvijas skatītāji – ne tikai zvanot un sūtot īsziņas, bet arī Eirovīzijas dziesmu konkursa lietotnē (“Eurovision Song Contest app”) un vietnē www.esc.vote. Savu balsi, kā ierasts, varēs nodot, zvanot pa tālruni 902013 XX (XX – dalībnieka kārtas numurs) vai sūtot īsziņu uz numuru 1897 (ar tekstu XX). Cena par vienu balsi (tiešsaistē, zvanot vai sūtot īsziņu) – 0,67 EUR (ar PVN). Balsu skaita ierobežojums – 10.
Lielajā finālā balsošana sāksies jau īsi pirms pirmās dziesmas.
14. maijā pulksten 21.10 pirmizrādi Latvijas Televīzijā piedzīvoja dokumentālā filma “Atvara. Ēnas otrā pusē”. Filmas režisore ir Liene Eicēna, redaktors – Ēvalds Dukuls. Dokumentālais stāsts atklāj Latvijas pārstāves Atvaras radošo ceļu – no bērnības un pirmajiem soļiem mūzikā līdz dalībai 70. Eirovīzijas dziesmu konkursā. Filmā īpaša uzmanība pievērsta ģimenes atbalstam, kas bijis nozīmīgs mākslinieces attīstībā, kā arī viņas darbam mūzikas industrijas aizkulisēs, rakstot dziesmas citiem māksliniekiem un meklējot savu unikālo balsi. Filma izgaismo arī vairāku gadu laikā uzkrāto profesionālo pieredzi un radošo izrāvienu, kas Atvaru aizvedis līdz Eiropas lielākajai muzikālajai skatuvei.
Pirms tam pulksten 20.00 tiešraidē portālā LSM.lv kultūras un ziņu redaktori Dace Otomere un Edgars Zicāns sarunājās ar dažādiem viesiem, lai atskatītos uz Eirovīzijas pirmo pusfinālu, pārrunātu Atvaras izredzes un citus notikumus, ar ko šogad izceļas dziesmu konkurss.
Eirovīzijas 2. pusfināla priekšnesumi:
2:58
Bulgārijas priekšnesums Eirovīzijas 2026 2. pusfinālā
Dara ir viena no šī brīža pazīstamākajām popmūziķēm Bulgārijā, papildinot valsts mūsdienu popmūzikas skatuvi ar savu unikālo balsi, harismātisko skatuves klātbūtni un dažādu žanru sapludināšanu.
Mūziķe paplašinājusi Bulgārijas mūzikas robežas un ir ieguvusi atpazīstamību ar saviem lielākajiem hitiem “Thunder”, “Call Me” un “Mr. Rover”, kas nedēļām ilgi dominēja vietējās mūzikas topos. Papildus vairākiem 1. vietas hitiem oficiālajā Bulgārijas topā Dara kļuvusi arī par ievērojamu mūziķi visā Balkānu reģionā.
Viņas dziesmas un videoklipi atskaņoti vairāk nekā 80 miljonus reižu, un Dara palīdzējusi veidot jauno mūziķu paaudzi, piedaloties Bulgārijas “The Voice” šovā kā mentore no 2021. gada. Viņas līdz šim personīgākais projekts – albums “Adhdara” – tika izdots 2025. gadā un iezīmēja viņas pāreju no savā dzimtenē pazīstamas popmūziķes uz mākslinieci ar starptautisku identitāti un klātbūtni.
Kā Eirovīzijā startējošās dziesmas vēstījumu skaidrojusi Dara, “Bangaranga” simbolizē sava iekšējā spēka atklāšanu. Rīkošanos mīlestības, nevis baiļu dēļ. Nosaukums no jamaikiešu valodas tulkojams kā “nemieri”,” nacionālajā televīzijas šovā skaidroja Dara. Dziesmas vizuālo sniegumu iedvesmojusi bulgāru kukeru tradīcija – vīrieši, kuri ziemā un agrā pavasarī ģērbjas detalizētos kostīmos, lai aizbaidītu ļaunumu un tādējādi pievilktu pozitīvas lietas, piemēram, auglību, labu veselību un izcilu ražu.
3:01
Azerbaidžānas priekšnesums Eirovīzijas 2026 2. pusfinālā
Jiva, īstajā vārdā Jamila Hašimova, ir azerbaidžāņu dziedātāja, kura pazīstama ar savu spēcīgo vokālu un emocionālajiem priekšnesumiem. Viņas mākslinieciskais ceļš sākās 2003. gadā, kad viņa ieguva otro vietu “Baku rudens” konkursā.
Pēc šīs uzvaras dziedātāja piedalījusies dažādos muzikālos projektos, kāpjot uz skatuves kopā ar slaveno “RAST” ansambli, kā arī uzstājoties Montrē džeza festivālā. Vēlāk, būdama “Hazz Band” vadošā vokāliste, viņa sāka savienot džeza elementus ar mūsdienu popmūziku.
Kopš 2017. gada Jiva ir pievērsusi vairāk uzmanības savai solo karjerai. Viņa ieraksta dziesmas popa un R&B žanros azerbaidžāņu, krievu un angļu valodā. 2025. gadā dziedātāja sasniedza vēl vienu karjeras virsotni, kad viņa uzvarēja Azerbaidžānas “The Voice” šovā.
Dziesma “Just Go” ir emocionāla balāde par mīlestību, salauztu sirdi un iekšējo spēku. Dziesma vēsta par to, kā atklāt sevi no jauna un pāršķirt dzīvē jaunu lapu pēc vilšanās attiecībās.
Rumānija – Aleksandra Kapitanesku
3:04
Rumānijas priekšnesums Eirovīzijas 2026 2. pusfinālā
Aleksandra Kapitanesku ieguva nacionālu slavu 2023. gadā, kad viņa uzvarēja Rumānijas “The Voice” šovā. Viņa ir maģistrantūras studente Bukarestes Universitātes Fizikas fakultātē – lai gan viņu vienmēr ir piesaistījusi zinātne un plāno specializēties medicīnas fizikā, mūzika viņu aizrāvusi jau kopš bērnības.
Drīz pēc uzvaras “The Voice” dziedātāja izdeva savu debijas EP un vairākus singlus. Aleksandara uzstājusies vairākās vietās Rumānijā, tostarp lielākajos festivālos, piemēram, “Electric Castle”.
Pēc tam, kad tika apstiprināts, ka viņas dziesma ir sasniegusi Rumānijas nacionālās atlases finālu, Kapitanesku tika jautāts – kādu vēstījumu viņa gribēja nodot caur savu dziesmu? Viņa atbildēja, ka “Choke Me” ir izmisuma pilns sauciens, jo tuvojies savai robežai un viss, ko vēlies, ir “nosmacēt” sevi pašu ar mīlestību, rūpēm un maigumu.
“Ja mēs neliekam šķēršļus savā ceļā, mēs varam sasniegt visu savu potenciālu. Paudīsim savu viedokli un atbrīvosimies no pagātnes bailēm,” sacīja mūziķe.
3:02
Luksemburgas priekšnesums Eirovīzijas 2026 2. pusfinālā
Evas Marijas muzikālais ceļojums sākās trīs gadu vecumā, kad viņa iemīlēja vijoli pēc Aleksandra Ribaka uzvaras 2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā ar “Fairytale”.
Mūziķe turpināja izglītību Luksemburgas konservatorijā, kur studēja vijoli, dziedāšanu, klavieres un basģitāru dažādos žanros no džeza un klasiskās mūzikas līdz popam un rokam. Līdz 14 gadiem viņa bija uzstājusies vairākās vietās Luksemburgā un ārpus tās, sākot no jauniešu koncertiem un teātra izrādēm līdz labdarības pasākumiem un festivāliem. Šobrīd Eva studē dziesmu komponēšanu Laikmetīgās mūzikas institūtā Londonā.
“Mēs dziesmu “Mother Nature” balstījām uz bērnības sajūtu, kas piemeklēja, bezrūpīgi spēlējoties parkos un mežos,” atceras Eva.
“Mother Nature” izmanto dabu kā cerības, brīvības un piezemētības sajūtas simbolu. Tā aicina atkal nonākt kontaktā ar savu iekšējo bērnu un atbrīvoties no savām bailēm.
3:01
Čehijas priekšnesums Eirovīzijas 2026 2. pusfinālā
Tikai 23 gadu vecumā Daniels Žižka jau tiek uzskatīts par vienu no svarīgākajām jaunās paaudzes balsīm čehu mūzikā. Dziedātājs un dziesmu autors no Prāgas sākotnēji studēja muzikālo teātri Jaroslava Ježeka konservatorijā, bet laika gaitā dzīve viņu aizveda līdz savas mūzikas radīšanai.
Viņa dziesmās galvenais uzsvars ir uz balsi, emocijām un vēstījumu. Daniels šobrīd gatavojas sava debijas EP izdošanai, kas tapis sadarbībā ar producentiem Prāgā, Vīnē un Kalifornijā.
Līdztekus koncertiem Daniela aizrautība ir atbalstīt nākamo mākslinieku paaudzi – pašlaik viņš strādā par vokālo skolotāju. Lai gan Daniels uz lielās skatuves ir salīdzinošs jaunpienācējs, viņa mūzika jau iekļauta vairāku Čehijas radiostaciju rotācijā. Žurnāls “Headliner” nesen iekļāva viņu savā čehu mūzikas nākotnes talantu sarakstā.
Dziesma “Crossroads” vēsta par pieaugšanu, lēmumu pieņemšanu un sekošanu savai intuīcijai. Izvēlētais dzīves ceļš var šķist smags un nesaprotams, bet tik un tā pilns ar vērtīgām mācībām kuras gaida, kad tu tās apgūsi.
2:56
Francijas priekšnesums Eirovīzijas 2026 2. pusfinālā
Neskatoties uz to, ka Monro ir tikai 17 gadus veca, viņa jau kļuvusi par augsti novērtētu talantu Francijas mūzikas skatuvē. Dziedātāja nonāca skatītāju uzmanības centrā 2025. gadā, pateicoties uzvarai Francijas Televīzijas vadošajā talantu šovā “Prodiges”.
Viņa ir uzaugusi starp Franciju un Amerikas Savienotajām Valstīm. Ar dziedāšanu un klavierspēli viņa tika iepazīstināta jau agrā vecumā. Šis mūzikas izglītības pamats tika bagātināts ar dalību korī un mūziklos, kas, pateicoties viņas mīlestībai pret klasisko mūziku, palīdzēja atrast ceļu uz operdziedāšanu.
Apburot žūriju un skatītājus ar savu spēcīgo balsi, mākslinieciskumu un harizmu, uzvara šovā “Prodiges” iezīmēja pagrieziena punktu Monro karjerā un pavēra durvis uz nacionālo atzinību. Pēc tam, kad viņas debijas albums ieguva augstu atzinību par muzikālo bagātību un eleganci, Monro turpina savu karjeras augšupejošo trajektoriju, pārstāvot Franciju Vīnē.
“Regarde !” ir vienkārša dziesma, kuras vārdi svin mīlestību pāri visām mūsu atšķirībām un nesaskaņām. Dziesma apvieno klasiskos operas elementus ar popmūziku veidā, kas svin Francijas bagāto mūzikas kultūru.
“Pārstāvēt Franciju Eirovīzijā ir milzīgs gods un atbildība, ko es uzņemos ar lepnumu un apņēmību. Šis konkurss ir bijusi daļa no manas dzīves kopš bērnības. (..) Ar savu dziesmu “Regarde!” es vēlos parādīt franču mūzikas bagātību un daudzveidību. Es vēlos piedāvāt Eiropai intensīvu, sirsnīgu priekšnesumu ar universālu vēstījumu: mīlestība ir tas, kas mūs vieno,” par dziesmu stāstījusi dziedātāja.
2:35
Armēnijas priekšnesums Eirovīzijas 2026 2. pusfinālā
Hrazdanas pilsētā dzimušā Simona aizraušanās ar mūziku, deju un uzstāšanos bija redzama jau no agras bērnības. Viņa ģimene bieži jokoja, ka viņš iemācījās dziedāt un dejot, pirms viņš prata staigāt un runāt!
Lai gan, studējot universitātē, viņš ieguva izglītību ekonomikā, Simons nekad nav meklējis karjeru šajā virzienā, tā vietā izvēloties sekot savai aizrautībai ar skatuvi. Pēc gadiem ilga darba un centības Simons kļuva par vienu no pazīstamākajiem dejotājiem visā Armēnijas izklaides industrijā.
Pēdējos gados mākslinieks savu profesionālo radošo darbību novirzījis mūzikas gultnē, kļūstot par galveno dziedātāju vienā no slavenākajiem dzīvās mūzikas klubiem Armēnijas galvaspilsētā Erevānā. Viņš arī uzstājies dažādos mūzikas festivālos un šovos visā valstī.
2025. gadā Simons nolēma sekot savam sapnim pārstāvēt Armēniju Eirovīzijas dziesmu konkursā. Viņš piedalījās “Depi Evratesil”, Armēnijas nacionālajā atlasē, kur ierindojās otrajā vietā, saņemot labākos rezultātus gan no vietējās, gan starptautiskās žūrijas. Šogad Armēnijas pārstāvis konkursā tika noteikts iekšējā Armēnijas raidorganizācijas ARMTV atlasē, kur tika nolemts uzaicināt Simonu kā valsts pārstāvi Vīnē.
Dziesma “Paloma Rumba” ir dumpinieciska himna par atbrīvošanos no nomācošās rutīnas monotonijas, beidzot izvēloties sevi un savus sapņus, nevis komforta zonu. Nosaukums tulkojumā nozīmē “Baloža rumba” (jeb “Baloža deja”), simbolizējot priecīgu brīvības deju – gluži kā balodis, kurš beidzot paceļas gaisā pēc tam, kad ilgi biji iesprostots būrī.
3:04
Šveices priekšnesums Eirovīzijas 2026 2. pusfinālā
Veronika Fusaro savā mūzikā mij popmūziku ar soulmūzikas un rokmūzikas elementiem. Trāpīgie vārdi un emocijas padarījuši viņu par vienu no zīmīgākajām jaunajām Šveices māksliniecēm.
Uzrunājot pūļus ar savu spēcīgo skatuves klātbūtni, 28 gadus vecā mūziķe uz skatuves atrod līdzsvaru starp ievainojamību un pašpārliecinātību, radot priekšnesumus, kas jūtas gan personiski, gan spēcīgi. Šveices nacionālais radio SRF 3 2016. gadā Fusaro nosauca par “labāko talantu”. Kopš šī agrā karjeras pagrieziena punkta viņa ir uzstājusies vairāk nekā 500 koncertos Šveicē un ārzemēs, kāpjot uz Glastonberijas un Montrē Džeza festivālu skatuvēm.
Fusaro šī brīža karjeras nodaļa saistīta ar viņas otro albumu “Looking for Connection”, kas izdots 2025. gada oktobrī. Ieraksts atspoguļo augošo vēlmi pēc autentiskuma digitāli pārstimulētā pasaulē, tverot spriedzi starp attālumu un tuvumu caur deju ritmiem un atklātiem vārdiem.
Dziesma “Alice” pievēršas fiziskas un psiholoģiskas vardarbības un ļaunprātīgas izmantošanas tēmām, kā arī personīgo robežu sabrukšanai. “Alice” runā tās sievietes vietā, kura nekad nav saņēmusi iespēju runāt un pilnībā kļūst par otras personas objektu. Fusaro vēlas, lai dziesma izceltu tās vardarbības formas, kas bieži tiek maskētas kā mīlestība.
3:02
Kipras priekšnesums Eirovīzijas 2026 2. pusfinālā
Dzimusi un augusi Ziemeļlondonā, Antigoni ir dziedātāja un dziesmu autore ar grieķu-kipriešu saknēm. Viņa parakstīja līgumu ar mūzikas izdevniecību 14 gadu vecumā un jau sāka veidot savu oriģinālo skatuves stilu.
Antigoni mūzikā saplūst viņas dzimtās kultūras saknes ar šobrīd apkārt esošo urbāno vidi. Viņas dziesmas izceļ mūziķes kultūras mantojumu caur mūsdienu žanriem, piemēram, popmūziku un hiphopu. Dziedātāja piesaistījusi ne tikai vietējo, bet arī globālu klausītāju auditoriju. Nesen ar mūziķi Ahmed Saad tapa dziesma “El Helwa Zahra”, kas kļuva par lielu hitu Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā.
2025. gadā Antigoni un dziedātāja Marina Satti, kura pārstāvēja Grieķiju 2024. gada Eirovīzijā, devās turnejā pa Lielbritāniju un Eiropu. Drīz pēc tam Antigoni uzstājās kā iesildītāja Kipras 2018. gada Eirovīzijas pārstāves Eleni Foureiras izpārdotajā Londonas koncertā.
Nosaukums “Jalla” Kipras dialektā nozīmē nozīmē “vairāk”. Muzikāli dziesma raksturota kā “pacilājoša melodija, kas apvieno tradicionālās skaņas ar iespaidīgiem ritmiem”. Mūziķe par to stāsta, ka tā skan kā “Vidusjūras vasaras popmūzikas himna”, kurā izmantoti tradicionālie Kipras instrumenti. Dziesmas vēstījums ir par “enerģiju, kaislību un tiekšanos pēc kā vairāk dzīvē”. Mūziķe arī atklājusi, ka ar dziesmu vēlējās atspoguļot “Kipras garu”, vienlaikus saglabājot starptautisku pievilcību.
2:46
Austrijas priekšnesums Eirovīzijas 2026 2. pusfinālā
Cosmo ir ungāru dziedātājs, kurš uzaudzis Burgenlandē, Austrijā, un tagad dzīvo Vīnē. Mākslinieka skatuves vārds atspoguļo viņa atvērtību pasaulei un aizrautību ar Visumu.
Austrijas pārstāvis spēlē ģitāru un klavieres, kā arī apgūst vokālās nodarbības pie operdziedātāja Grācā. 2022. gadā Cosmo sasniedza “The Voice Kids” finālu. Kopš 2025. gada vasaras viņš raksta dziesmas kopā ar savu producentu – grupas “Garish” bundzinieku Markusu Perneru. Tajā pašā gadā viņš nodibināja grupu “The Thumbs”, ar kuru kopā uzstāties koncertos un veikt studijas ierakstus. Cosmo ir uzstājies klubos, ballēs, kā arī ikgadējā Austrijas pasākumā “Starnacht am Neusiedlersee”.
Eirovīzijas dziesmu konkursā mākslinieks izvirzījis trīs mērķus: likt publikai dejot, iedvesmot skatītājus un dalīties ar mīlestību caur savu mūziku.
Dziesmu “Tanzschein”, kas tulkojumā nozīmē “Dejas licence”, iedvesmojusi mūziķa personīgā pieredze naktsklubā. Tā aicina uz deju grīdām un naktsklubu telpās atgriezt enerģiju, kas liek dejot visu nakti un ir brīva no agresijas un “dzīvnieciskas” uzvedības.
2:57
Latvijas priekšnesums Eirovīzijas 2026 2. pusfinālā
Atvara ir dziedātāja un dziesmu autore, kuru Eirovīzijas fani iepazinuši kā spēcīgas, teju kinematogrāfiskas balss īpašnieci ar emocionāli skarbu stāstu.
Apvienojot labāko no popmūzikas un balādēm, viņas mūzika pievēršas iekšējam spēkam, ievainojamībai un personīgām pārmaiņām. Atvara izpelnījās atpazīstamību vietnē “TikTok” ar singlu “Pie manis tveries”, kas saņēma kritiķu atzinību un tika iekļauts seriālā “Nelūgtie viesi”.
Pēc pirmajiem panākumiem māksliniece sadarbojās ar Intaru Busuli, radot dziesmu “Vai drīkst kāpt dziļāk”, izdeva savu debijas albumu un turpina stiprināt savu klātbūtni Latvijas mūzikas skatuvē ar nesen izdoto singlu “Dzīve mūs mētā”.
Atvara par savu dziesmu “Ēnā” atklāj: “Tā būšana ēnā īstenībā var notikt dažādos kontekstos. Manā gadījumā tas konteksts ir bērnībā piedzīvotais, kur esmu gājusi cauri drausmīgai bedrei, un mana mamma ir mana supervarone.”
Atvara nebaidās atklāt: “Es esmu bandīta meita”. Viņa bērnībā ir redzējusi daudz nelegālu darbību un agri uzzinājusi, ko nozīmē atkarības. “Man gribētos cilvēkus motivēt, ka no visa var “izkāpt”. Nav nevienas situācijas, no kuras tu nevari “izkāpt”. Cits jautājums, vai tu to gribi vai negribi. Dziesma “Ēnā” ir drūma, bet tā ir tā patiesība, par ko cilvēki ļoti bieži negrib runāt.”
Dānija – Sērens Torpegords Lunds
2:53
Dānijas priekšnesums Eirovīzijas 2026 2. pusfinālā
Sērens Torpegords Lunds ir uzaudzis mazā Dānijas pilsētiņā Gudmē. Līdz desmit gadu vecumam viņš jau bija atradis savu sirdslietu – muzikālo teātri.
Sērens pieteicās studijām Dānijas Nacionālajā skatuves mākslas skolā, kļūstot par jaunāko uzņemto cilvēku iestādes vēsturē. Šī izglītība viņam ļāva sākt profesionāli strādāt kā dziedātājam, dejotājam un aktierim, kā arī piedalīties Dānijas lielākajos iestudējumos.
Starp Sērena pazīstamākajām atveidotajām lomām ir Tonijs mūziklā “West Side Story”, Eņģelis mūziklā “Kinky Boots” un Romeo iestudējumā “Romeo un Džuljeta”.
Pēdējos gados mākslinieks ir devies dziļāk mūzikas industrijā, kļūstot arī par dziesmu autoru un izpildītāju. Tagad, tā vietā, lai stāstītu kāda cita stāstu, Sērens vēlas pateikt kaut ko savu caur paša radītu mūziku.
Dziesma “Før vi går hjem” jeb “Pirms mēs ejam mājās” aizved klausītāju uz mirkli uzdzīves pilnā vakarā. Nakts gaismu reibumā rodas vēlme zaudēt paškontroli, aizmirst par sekām, atbildību un racionālo saprātu, atdodoties mirkļa kaislībām pat tad, ja tās nenāk par labu. Pat zinot, ka vajadzētu doties prom, nav iespējams pretoties kārdinājumam.
3:06
Austrālijas priekšnesums Eirovīzijas 2026 2. pusfinālā
Delta Gudrema ir viena no Austrālijas visveiksmīgākajām māksliniecēm, kuras dziedātājas un dziesmu autores, aktrises, filantropes un uzņēmējas karjera ir ietekmējusi arī globālo izklaides ainavu.
Parakstot savu pirmo līgumu ar ierkastu studiju tikai 15 gadu vecumā, Delta pārsteidza pasauli ar savu debijas albumu “Innocent Eyes”, kas ir viens no visvairāk pārdotajiem albumiem Austrālijas vēsturē. Savas karjeras laikā māksliniece ir pārdevusi vairāk nekā deviņus miljonus albumu visā pasaulē, piecas reizes sasniedzot 1. vietu albumu un deviņas reizes sasniedzot 1. vietu singlu topā. Kā dziesmu autore Delta ir strādājusi un sadarbojusies ar tādiem māksliniekiem kā Selina Diona, Olīvija Ņūtona-Džona, Tonijs Benets un Maikls Boltons.
Ārpus mūzikas karjeras, Deltai Gudremai ir arī vērienīga ekrāna karjera – no ilggadējās Austrālijas ziepju operas “Neighbours” līdz globālajam “Netflix” hitam “Love Is in the Air”. Viņa arī deviņas sezonas bija kā vokālā pedagoģe šovā “The Voice Australia” un izpildīja leģendāro Grizabellas lomu filmā “Cats”.
Dziesmas nosaukums “Eclipse” tulkojumā nozīmē “Aptumsums”. Tas sevī konceptuāli ietver kaut ko retu un arī daudzus vienojošu kopīgā pieredzē, līdzīgi, kā to dara Eirovīzija. Tā arī ir dziesma par mīlestību, bet ne tieši mīlas dziesma. “Eclipse” vēsta par retiem skaistajiem mirkļiem nebeidzamajā laika plūdumā.
3:01
Ukrainas priekšnesums Eirovīzijas 2026 2. pusfinālā
Leléka jeb Viktorija Leleka ir dziedātāja un dziesmu autore, kura absolvējusi Karpenko-Karija Teātra universitāti Kijivā. Sākotnēji radošo karjeru uzsākusi Jaunajā teātrī Ukrainas galvaspilsētā, bet pēcāk turpināja mūzikas izglītību, absolvējot maģistra studijas džeza kompozīcijā Drēzdenē un studējot filmu kompozīciju Bābelsbergas Kino universitātē.
Pēdējo desmit gadu laikā viņa ir izdevusi piecus albumus, vairākus singlus un izveidojusi skaņu celiņu seriālam “And There Will Be People”.
Leléka savā mūzika apvieno ukraiņu tradīcijas un laikmetīgo skanējumu, kas izlaists caur viņas māksliniecisko interpretāciju. Viņas vārds nozīmē “stārķis” – putns, kurš migrē un vienmēr atrod ceļu atpakaļ uz mājām. Viņai tas nav tikai simbols, bet arī dzīves pieredze.
Dziesma “Ridnym” stāsta par cilvēka iekšējo ceļojumu – pārmaiņu pieņemšanu, drosmi stāties pretī savām bailēm un atbalsta rašanu savās saknēs. Šis vēstījums arī tieši ietekmējis priekšnesuma vizuālo noformējumu.
Priekšnesums veidots atturīgā, gandrīz meditatīvā stilā. Bez pārspīlētiem specefektiem, bet ar spēcīgu emocionālo vēstījumu, kas pakāpeniski kāpinās no sākuma akordiem līdz vokāli grandiozajam finālam.
Apvienotā Karaliste – Look Mum No Computer
3:07
Apvienotās Karalistes priekšnesums Eirovīzijas 2026 2. pusfinālā
Look Mum No Computer ir elektroniskās un eksperimentālās mūzikas mākslinieks, dziedātājs un dziesmu autors, kā arī unikālu mūzikas iekārtu izgudrotājs. Mūziķis, īstajā vārdā Sems Betls, ir apceļojis Lielbritāniju un Eiropu, uz skatuves spēlējot paša izgatavoto sintezatoru “Kosmo”.
Look Mum No Computer ir arī populārs “YouTube” satura veidotājs, un sociālajos medijos viņam kopā seko aptuveni 1,4 miljoni cilvēku. Viņa ekscentriskākie muzikālie izgudrojumi ir no fērbiju rotaļlietām izgatavotas ērģeles, “Zvaigžņu karu” droīdu orķestris un sintezatora velosipēds.
Dziesma “Eins, Zwei, Drei” tiek aprakstīta kā dziesma par “izbēgšanu no 9–5 ritma dvēseli graujošās garlaicības uz sapņu un bezgalīgu iespēju pasauli”.
3:06
Albānijas priekšnesums Eirovīzijas 2026 2. pusfinālā
Alis Kallači ir talantīgs mūziķis, kurš savā jaunajā vecumā jau kļuvis par spēcīgu Albānijas mūzikas skatuves sastāvdaļu. Mākslinieks spēlē gan klavieres, gan ģitāru, kas ļāvis eksperimentēt ar dažādiem mūzikas stiliem un izveidot unikālu māksliniecisko identitāti.
Viņa karjera sākās pēc uzvaras Albānijas piektajā šova “X Faktors” sezonā, kas māksliniekam pavēra daudz durvju un ceļu uz vēl lielāku skatuvi. Alis savā dzimtajā valstī ir kļuvis īpaši pazīstams ar savu emocionālo vokālo sniegumu un sirsnīgajām dziesmu tēmām. Viņa mūzika apvieno mūsdienu popmūziku ar dziļi personiskiem tekstiem, bieži vēstot par ģimeni, mīlestību un mazajiem mirkļiem, no kuriem sastāv ikdienas dzīve.
Alis piedalījās 63. nacionālajā Albānijas atlasē “Festivali i Këngës” ar dziesmu “Mjegull”, kur ieguva trešo vietu un nostiprināja savu statusu kā viens no aizraujošākajiem jaunajiem skatuves māksliniekiem albāņu mūzikā. Gadu vēlāk Alis atgriezās 64. atlasē un ar dziesmu “Nân” ieguva uzvaru un ceļazīmi uz Eirovīziju.
Par dziesmu “Nân” mūziķis vēsta, ka tā pie viņa atnākusi sapnī, kurā kāda tāla balss teikusi: “Ardievu, māte.” Viņš dziesmu raksturoja kā “balādi gaidošajām mātēm, bērniem, kuri aiziet, un mūžīgajai mīlestībai, kas dzīvo ārpus laika un attāluma”.
3:01
Maltas priekšnesums Eirovīzijas 2026 2. pusfinālā
Aidans ir viens no pēdējo gadu veiksmīgākajiem Maltas māksliniekiem, kurš regulāri viesojas uz skatuvēm un topos visā valstī. Viņa hiti “Naħseb Fik” un “Ritmu” ir iekļuvuši Maltas radio topu augšgalos un sasnieguši miljoniem klausījumu straumēšanas platformās. 2023. gadā viņš izdeva savu debijas albumu “This Is Aidan”, kam 2025. gadā sekoja septiņu dziesmu EP “Wild, Wild, Wild”.
Aidans dalījis skatuvi ar pasaules zvaigznēm MTV koncertā, kas tiek rīkots Maltā, bijis galvenais mākslinieks liela mēroga notikumos, piemēram, EuroPride. Mūziķis nesen ierakstījis sevi Maltas mūzikas vēsturē, piesaistot 10 000 cilvēku pūli savam koncertam “Aidan the Show”. Tas ir lielākais apmeklētāju skaits, kāds jebkad reģistrēts vietējam solo māksliniekam Maltā.
“Bella” ir nostalģiska balāde, kas balstīta 1950.–1960. gadu laikmeta romantikā, iedvesmojoties no tādiem māksliniekiem kā Frenks Sinatra. Tās bagātīgās emocijas atklājas dažādās valodās, kas jauktas džeza-popa ietekmēs un vēsta par rūgti saldu mīlas stāstu. Tematiski dziesma ir par zaudētu mīlestību, ilgām un cerību uz atkalsatikšanos.
Šī ir pirmā reize, kad Malta 54 gadu laikā uz Eirovīziju nosūtījusi dziesmu, kurā tik klātesoša ir maltiešu valoda.
2:49
Norvēģijas priekšnesums Eirovīzijas 2026 2. pusfinālā
Jūnass Lovs (Jonas Lovv) īsā laika posmā ir Norvēģijā nostiprinājis sevi kā spēcīgu skatuves mākslinieku. Norvēģija pirmo reizi Jūnasu pamanīja 2025. gadā, “The Voice” desmitajā sezonā, kur viņš aizrāva instruktorus un skatītājus gan ar raupjo vokālu, gan harismu.
Mūziķim īpaši aktīva bija 2025. gada vasaru, kad viņš pierādīja savu spēju uzstāties un aizraut publiku uz Norvēģijas lielāko festivālu skatuvēm. Jonass ir slavens ar savu enerģiju, unikālo stilu un spēju izveidot kontaktu ar auditoriju, pārvarot barjeru starp skatuvi un skatītājiem.
Dziesma “Ya ya ya” vēsta par sarežģītām un atkarību izraisošām romantiskām attiecībām. To beigās rodas strīds starp vēlmi virzīties tālāk ar savu dzīvi un grūtībām “palaist vaļā” otru personu, kas turpina tevi emocionāli ietekmēt.
Eirovīzijas dziesmu konkursa fināla diena 16. maijā
Stundu pirms 70. Eirovīzijas dziesmu konkursa fināla skatītāji un klausītāji aicināti uz īpašu tiešraides raidījumu “Iešūpo Eirovīziju!”, kas pirmo reizi vienlaikus būs gan Latvijas Radio 5, gan LTV1 kanālā. Raidījumu vadīs radio personība un grupas “Citi zēni” mūziķis Jānis Pētersons.
Tiešraides laikā skatītāji varēs ielūkoties konkursa aizkulisēs un sekot līdzi Latvijas pārstāves Atvaras ceļam no “Supernovas” līdz lielajai Eirovīzijas skatuvei. Par norisēm Vīnē stāstīs Ēvalds Dukuls. Šī gada spilgtākos priekšnesumus, konkursa tendences un ģeopolitisko norišu ietekmi uz Eirovīziju apspriedīs scenogrāfs Artūrs Analts, Latvijas izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) izpilddirektore Liena Edvardsa, influencere un mūziķe Nansija Garkalne, kā arī kaislīgs Eirovīzijas fans un Latvijas Radio 5 personība Mārtiņš Pabērzis.
Starptautiskā Eirovīzijas dziesmu konkursa fināla tiešraide sāksies pulksten 22.00. Notikumus uz Eirovīzijas lielās skatuves Vīnē LTV1 komentēs Toms Grēviņš un Ketija Šēnberga, bet Latvijas Radio 5 – Mārtiņš Pabērzis.
Šogad gaidāms muzikāli piesātināts fināls – konkursā mūsdienīgi popmūzikas ritmi mīsies ar personīgām un spēcīgām balādēm. Jau zināms, ka vieta finālā nodrošināta tā dēvētajam “lielajam četriniekam”: Francijai, Vācijai, Itālijai un Apvienotajai Karalistei, kā arī iepriekšējā gada uzvarētājai Austrijai.
Tāpat ikvienam ir iespēja piedzīvot Eirovīzijas atmosfēru interaktīvā vidē – digitālajā platformā Roblox. LSM, paplašinot Eirovīzijas saturu un stiprinot klātbūtni jauniešiem ierastajā digitālajā vidē, šogad iesaistās Roblox platformā kā daļa no Eirovīzijas dziesmu konkursa digitālās pieredzes. No 5. maija lietotājiem ir pieejama aizraujoša interaktīva vide ar aktivitātēm un mini spēlēm, kas ļauj konkursu piedzīvot jaunā un iesaistošā formātā.
9:36
Vai tu to zināji? Latvija Roblox spēlē
LTV Ziņu dienesta korespondents Ēvalds Dukuls sniegs visaptverošu ieskatu par Atvaras gaitām Vīnē, informēs par Eirovīzijas aktualitātēm un aizkulisēm gan reportāžās un tiešraidēs ziņu raidījumos, gan arī Ziņu dienesta sociālo mediju kontos.
Portālā LSM.lv var izlasīt par visu šī gada dalībnieku dziesmām, sagatavoties Eirovīzijas bingo un balsošanai, skatīt krāšņās foto galerijas, pārbaudīt savas zināšanas un noskaidrot, kā Eirovīziju 70 gadu laikā ietekmējusi politika.
Saturs pieejams arī satura atskaņotājā REplay.lv.
Vakarā pirms 2. pusfināla Atvara aizvadīja tā saucamo “žūrijas šovu” – uzstāšanos, kurā priekšnesumus pieredz un vērtē katras valsts žūrijas locekļi. Sajūtas pēc tā pati dziedātāja raksturoja kā ļoti labas: “Es zinu, ka izdarīju savu labāko, dzirdēju, kā viss pūlis “eksplodēja”, kas man bija ļoti patīkams pārsteigums, jo tas pūlis ir ļoti liels. Es pat nezinu, ko teikt, ļoti satraucoši, viss tādā “konveijerā”, ka tu visu laiku ej cauri piecām stacijām, un tad forši, ka nevari tur baigi domāt par daudz, un tad jau pēkšņi atrodies uz skatuves.”
Tā bijusi arī pirmā reize, kad Atvara zālē atrodas kopā ar skatītājiem, un arēna bijusi pilnībā piepildīta. Esot uz skatuves, Atvara sev par pārsteigumu arī sajutusi, kā Eirovīzijas fanu pulks brīdi pirms priekšnesuma apklust, lai baudītu viņas dziedājumu.
Atvaras priekšnesuma režisors Aivars Čivželis jeb Papa Chi atzina, ka viss noritējis, kā plānots: “Labi, emocionāli, vispār nebija, ko… Mēs iepriekšējā mēģinājumā izraudājāmies, bet tagad varēja apskatīties mierīgi, un bija riktīgi labi, vislabāk. Vispār, ja paseko, [kļūst] arvien labāk un labāk.”
Papa Chi uzsvēra, ka Latvijas pārstāves priekšnesums izceļas ar patiesu stāstu: “Pārsvarā viss ir “diskotēka”, un šis ir tāds īpaši patiess stāsts, un to var just. Arī redzu, ka cilvēki to jūt.”
Tam piekrita pati Atvara: “Var just cilvēku atsaucību, kas ir tā interesanti, jo mēs neuzlikām subtitrus, un mums, piemēram, dzīvajā arī nav jau nekā, kas paskaidro.
Tomēr ekrānos tu redzi vairāk stiklus un visu, dzīvajā neredz, bet tas, kā pūlis “eksplodēja”, tas bija man pašai milzīgs kompliments.”
Arī aizskatuvē – dalībnieku vidū – jūtams nenoliedzams atbalsts, un Atvarai izdevies īpaši sadraudzēties ar vairākiem citvalstu pārstāvjiem, piemēram, Aidanu no Maltas un Sērenu no Dānijas. Papa Chi piebilst, ka, iespējams, sportiskā sacensību sajūta vairāk jūtama ārpus paša konkursa vides, bet mēģinājumos un uzstāšanās laikā dalībnieki viens otram jūt līdzi.
Uz Eirovīzijas skatuves Atvaru sagaidīja apmēram 200 miljonu skatītāju liela auditorija, tomēr dziedātāja pēc daudzajiem mēģinājumiem vairs nesatraucās: “Ir daudz labāk. Ir forši, ka tas viss tik daudz un bieži notiek, un tu pierodi.
Man vairs pat nav tā histēriskās stresa, jo ir milzīga skatuve un tas viss tik nepierasts, ir tas brīdis pašos pirmajos mēģinājumos, kad liekas – ārprāts –, kājas trīc un ļimst. Tagad tā vairs nav,
tu esi pieradis pie aizskatuves cilvēkiem, pie skatuves, pie visa, jūties kā darbiņā.”
KONTEKSTS:
2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss notiek Austrijā, Vīnē, un savu dalību tajā apstiprinājušas 35 valstis.
30 no visām dalībvalstīm sacentīsies divos pusfinālos. Desmit labākie no katra pusfināla kvalificēsies lielajam finālam 16. maijā, pievienojoties pērnā gada uzvarētājai Austrijai, kā arī Apvienotajai Karalistei, Vācijai, Itālijai un Francijai jeb “lielajam četriniekam”. Parasti finālam automātiski kvalificējas “lielais piecinieks”, bet Spānija šogad boikotē dziesmu konkursu Izraēlas dalības dēļ.
Pēdējos gados pastiprinājušās diskusijas arī par Izraēlas līdzdalību konkursā saistībā ar karadarbību Gazas joslā un Rietumkrastā, par ko Izraēla saņēmusi apsūdzības par genocīdu pret palestīniešiem. Karadarbība šobrīd izpletusies arī citās Tuvo Austrumu valstīs.
Eiropas Raidorganizāciju apvienība 2025. gada decembrī nolēma atļaut Izraēlai piedalīties Eirovīzijas dziesmu konkursā. Protestējot pret šo lēmumu, piecas valstis (Spānija, Īrija, Nīderlande, Slovēnija un Islande) paziņoja, ka boikotēs Vīnē notiekošo konkursu.
Eirovīzijas konkursa 1. pusfinālā 12. maijā no piecpadsmit, kas sacentās par vietu finālā, tālāk tika priekšnesumi no Moldovas, Zviedrijas, Horvātijas, Grieķijas, Somijas, Izraēlas, Beļģijas, Lietuvas, Polijas un Serbijas.
Otrais pusfināls notiek 14. maijā, un tajā uz skatuves kāps arī Latvijas pārstāve Atvara, lai cīnītos par vietu finālā kopā ar mūziķiem no Armēnijas, Azerbaidžānas, Bulgārijas, Čehijas, Luksemburgas, Rumānijas, Šveices, Albānijas, Austrālijas, Kipras, Dānijas, Maltas, Norvēģijas un Ukrainas.
Pusfināli, kā arī fināls 16. maijā šogad sākas pulksten 22.00 pēc Latvijas laika. Tiešraides būs skatāmas Latvijas Sabiedriskā medija portālā LSM.lv un satura atskaņotājā REplay.lv, kā arī LTV1, bet klausāmas Latvijas Radio 5.