Līdz 15. maijam militārajā poligonā «Sēlija» Aizkraukles un Jēkabpils novadā norisinājās Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes militārās mācības «Kristāla bulta 2026». To laikā karavīri pilnveidoja brigādes līmeņa operāciju plānošanu un izpildi, trenējot pilna apjoma aizsardzības operācijas konvencionālajā karadarbībā reālā apvidū. Mācības vēroja liels skaits žurnālistu, lielākoties ārvalstu mediju pārstāvji.
Vaicāts par to, cik nozīmīgas ir šīs mācības, brigādes komandiera vietnieks pulkvežleitnants Andris Rozītis pastāstīja: – Mehanizētās brigādes mācības «Kristāla bulta» ir lielākās gada mācības. Lai tām sagatavotos, ir ieguldīts milzīgs darbs. Ir aizvadītas vairākas mazākas mācības bataljona ietvaros, lai nonāktu līdz šīm lielajām. Šogad mācībām apzināti izvēlējāmies citu teritoriju. Pagājušā gadā mēs vairāk operējām Vidzemē – teritorijās, kas pieder pašvaldībām un civiliedzīvotājiem, un guvām vērtīgas atziņas. Piemēram, loģistikas un sakaru izaicinājumos, bet mēs tur pilnībā nevarējām sagatavot aizsardzības pozīcijas, ierokot savas apakšvienības. Tādēļ šogad izvēlējāmies mācības organizēt Ādažu poligonā un jaunajā poligonā «Sēlija», lai testētu izstrādātās procedūras, kā bataljons sagatavojas aizsardzības kaujai visā dziļumā, piesaistot ne tikai bruņotajos spēkos pieejamos resursus, bet arī mobilizējot civilos resursus. Tādēļ šajās mācībās ir arī civilie ekskavatori un cita tehnika, kas palīdz šīs pozīcijas sagatavot.
Žurnālisti jautāja, cik pateicīgs mācību mērķiem ir poligons «Sēlija», kādi ir tā plusi un cik lielā teritorijā vienības var operēt?
– Mācību teritorija no ziemeļiem līdz dienvidiem stiepjas 50 km garumā. Ar pretgaisa sistēmām un novērošanas droniem šo teritoriju spējam nosegt. Poligons vēl ir attīstības stadijā, un liels izaicinājums ir izteikti biezais mežs un brikšņainais apvidus ar augstiem gruntsūdeņiem. To dēļ pozīciju sagatavošana un manevri ar ekskavatoriem ir apgrūtinoši, bet esam atraduši apvidus, kur mācību vingrinājumus var realizēt. Nākotnē skatoties, tiklīdz poligons būs atmežots un sagatavotas visas šautuves, tas būs unikāls. Jau šobrīd ir zonas, kur iespējams veikt artilērijas šaušanu un gaisa uguns atbalsta bumbu novadīšanu. Poligons būs pievilcīgs, neskatoties uz to, ka apkārtnē karavīriem īsti nav kur pavadīt brīvo laiku. Karavīri šeit ieradīsies uz konkrētām mācībām, kaut vai mēnesi no vietas dzīvos šeit kā misijas rajonā, bet pēc tam atgriezīsies civilizācijā.
Žurnālistus interesēja, vai no mūsdienu kara vešanas viedokļa biezs mežs ir pateicīga vai slikta vide?
– Mēs gatavojam pozīcijas, kādas esam gatavojuši līdz šim. Tad paceļam gaisā dronus, vērojam un analizējam, kas mežā ir pamanāms. Lielākais izaicinājums ir sakaru ziņā, jo jāspēj atrast vietas, kurās novietot antenu mastus, kas strādā kā releju stacijas. No šī viedokļa mežs nav pateicīgs. Bet šādi apstākļi ir arī pretiniekam – kurš prasmīgāk pielāgosies, tas arī uzvarēs, – skaidroja A. Rozītis. Viņš arī minēja, ka mācībās piedalās 2500 karavīru – gan Nacionālo bruņoto spēku karavīri, gan sabiedrotie. Arī militārās tehnikas kustība šajās dienās pa Aizkraukles un Jēkabpils novada ceļiem bijusi saistīta ar šīm mācībām.
Vaicāts par scenāriju, kas izspēlēts šajās mācībās, A. Rozītis pastāstīja, ka pirmajā daļā Ādažu poligonā bataljona lieluma vienība sagatavoja aizsardzības pozīcijas, kamēr otrs bataljons gatavojās pielietot sauszemes dronu sistēmas. Kad aizsardzības pozīcijas bija sagatavotas, tika izspēlēts nākamais elements – spēku nomaiņa pozīcijās, nododot citai vienībai šķēršļu plānus, šaušanas sektorus. Tad vienības pārcēlās uz Sēlijas poligonu, lai šo situāciju atkārtotu vēlreiz nezināmā apvidū, otram bataljonam spēlējot pretinieku lomu, kas ienācis no Lietuvas puses. Pa ceļam uz poligonu viena bataljona lieluma vienība ar zemessargu atbalstu šķērsoja Daugavu pie Kokneses, izmantojot amfībijas. Diena, kad žurnālisti viesojās poligonā, bija pirmā, kad notika kaujas darbība starp abiem nosacītajiem pretiniekiem. Katrai pusei mācībās ir savi mērķi un savi plāni, bet pretinieki par tiem nav informēti.
– Līdz mācību beigām būsim konstatējuši, cik ilgu laiku prasa bataljona pozīciju sagatavošana un cik sekmīgi veikta aizsardzības kauja. Šīs mācības ir arī kā noslēguma mācības valsts aizsardzības dienesta trešajam iesaukumam. Puiši un meitenes uz pozitīvas nots varēs atgriezties civilajā dzīvē vai turpināt profesionālo dienestu, – rezumēja A. Rozītis.
Mediju pārstāvjiem bija iespēja ielūkoties mācību komandcentrā, apmeklēt dronu operatoru centru, tikties ar kanādiešu izlūkvienību un apmeklēt pašgājēju haubiču pozīcijas.
Otrdien mācību scenārijā tika izspēlēta cietušo evakuācija no meža militārajā poligonā «Sēlija» līdz medicīnas personālam un sadarbībā ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķu ekipāžām – cietušo nogādāšana Jēkabpils reģionālajā slimnīcā.