JV politiķis pauda, ka JV ir arī gatava vadīt jauno koalīciju. Reizē JV nav gatava sadarboties ar partiju “Latvija pirmajā vietā” un no “Stabilitātei” ievēlētajiem deputātiem, savukārt pret citiem potenciālajiem partneriem iebildumu neesot. Partija neiesaistītos tādas valdības izveidē, kas būtu pretrunā ar valsts interesēm.
Jau ziņots, ka Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) ceturtdien paziņoja par demisiju un pirms tam no amata atbrīvoja zemkopības ministru Armandu Krauzi (ZZS).
Valdības koalīcijā ietilpstošie “Progresīvie” trešdien aicināja Valsts prezidentu sākt konsultācijas par jaunas valdības izveidi. “Progresīvie” paziņoja, ka valdība faktiski zaudējusi rīcībspēju, un šādā situācijā pastāv divas iespējas – Ministru prezidentes demisija vai balsojums Saeimā par valdības turpmāko uzticību. Pēc dienas pauzes Siliņa izvēlējās demisionēt, negaidot Saeimas lēmumu par viņas gāšanu.
Konflikts starp premjeres pārstāvēto “Jauno vienotību” un “Progresīvajiem” samilza svētdienas vakarā pēc Siliņas paziņojuma par aizsardzības ministra Andra Sprūda (P) atbrīvošanu no amata vienlaikus ar viņa paša paziņojumu par atkāpšanos. Lēmumu pieprasīt Sprūda demisiju premjere pieņēma pēc dronu incidentiem Latgalē, norādot uz uzticības zudumu ministram un problēmām nozarē. Savukārt Sprūds paziņoja par atkāpšanos, uzņemoties politisko atbildību un cenšoties pasargāt armiju no ieraušanas politiskās spēlēs.
Koalīcijas partneru starpā jau ilgstoši valdījušas dažādas domstarpības, taču līdz šim bija izdevies vienoties par darba turpināšanu.
Pašlaik iniciatīvu jaunas valdības veidošanai uzņēmušās NA, ZZS un AS, apsverot arī citu partneru iesaisti, tostarp JV.
NA frakcijā pašlaik ir 12 deputāti, AS – 13, bet ZZS – oficiāli 16, tomēr partija rēķinoties ar 18 balsīm, tātad bez ceturtā partnera vairākumu nodrošināt nav iespējams. JV frakcijā pašlaik ir 25 deputāti, “Progresīvo” – deviņi, bet LPV – astoņi, bet 17 deputāti skaitās pie frakcijām nepiederoši, tomēr vairums no viņiem pamatā sadarbojas ar kādu no esošajām sešām frakcijām.