Krievijas uzvaras gājiens teritoriju iekarošanā Ukrainā ir beidzies. Pagājušajā mēnesī Ukrainai izdevās atbrīvot vairāk zemes, nekā Krievija ieņēma, vēsta telekanāls CNN.
Dati norāda uz Kijivas pārsvaru pār agresoru
Saskaņā ar ASV bāzētā konfliktu monitoringa Kara pētījumu institūta analīzi
šī bija pirmā reize, kad Maskava cieta teritorijas zaudējumus kopš Ukrainas iebrukuma Krievijas dienvidu Kurskas apgabalā 2024. gada augustā.
Lai gan Ukrainas atbrīvotās teritorijas apjoms joprojām ir ļoti mazs – Krievija joprojām kontrolē gandrīz 20 % Ukrainas zemes –, šķiet, ka Kijivai pagaidām ir pārsvars.
Ukrainas aizsardzības ministrs Mihailo Fedorovs šonedēļ paziņoja, ka pēdējie mēneši ir bijuši “rekordlieli” Kijivas panākumu ziņā frontes līnijā. Rietumu amatpersonas, atsaucoties uz izlūkdienestu datiem, ir paziņojušas, ka krievu upuru skaits ir aptuveni 30 000 līdz 35 000 mēnesī.
Noteicošs pārākums dronu izmantošanā
Ukrainas nesenos panākumus lielā mērā var attiecināt uz tās pašreizējo pārākumu dronu izmantošanā. Pēc tam, kad Ukraina lielāko daļu savu centienu bija koncentrējusi uz tuvas darbības rādiusa uzbrukumiem Krievijas pozīcijām frontes līnijā un tālas darbības rādiusa triecieniem, kas sniedzas dziļi Krievijas teritorijā, Ukraina nesen ir pastiprinājusi vidēja darbības rādiusa triecienus, vēršoties pret Krievijas loģistiku.
Arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis vienā no savām ikvakara uzrunām pagājušajā nedēļā sacīja, ka vidēja darbības rādiusa triecieni pret Krievijas militāro loģistiku, sākot no noliktavām un komandpunktiem līdz pat pretgaisa aizsardzības sistēmām, ir valsts galvenā prioritāte un ka Ukraina palielina ražošanu, lai uzturētu šo triecienu tempu.
KONTEKSTS:
Nepamatotais un neizprovocētais Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda draudēja dažās dienās ieņemt Kijivu, taču ukraiņu spēcīgā pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Jau vairākus gadus frontē turpinās pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām.
Lai arī pēc ASV prezidenta Donalda Trampa atgriešanās amatā starp Ukrainu, Krieviju un ASV vairākkārt notikušas sarunas par mieru Ukrainā, līdz šim tās nav nesušas konkrētus rezultātus.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@lsm.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu