Baltijas valstis arī aktīvi rīkojas, lai samazinātu atkarību no Krievijas un Ķīnas, atzina likumdevēji un amatpersonas.
Smits norādīja, ka Baltijas valstis 2025. gada februārī pārtrauca visa veida Krievijas enerģijas importu un tagad aptuveni 80% no izmantotās sašķidrinātās dabasgāzes iepērk no ASV.
Viņš arī atzina, ka Baltijas valstis ierobežo sadarbību ar Ķīnu, jo tā sniedz atbalstu Krievijai.
“Ķīna nodrošina Krievijas aizsardzības rūpniecībai aptuveni 80% divkārša pielietojuma preču,” norādīja Smits. “Tāpēc tās (Baltijas valstis) izdara secinājumus un atdzesē savas ekonomiskās attiecības ar Ķīnu.”
Noklaušināšanā atklājās arī domstarpības par Trampa administrācijas taktiku sarunās par Krievijas uzsāktā kara izbeigšanu pret Ukrainu.
Demokrāti atkārtoti jautāja, vai Vašingtona izdara pietiekami spēcīgu spiedienu uz Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu.
Uz jautājumu, vai Ukraina un NATO var uzticēties Putina solījumam ievērot miera vienošanos, Smits atbildēja, ka Kijiva, visticamāk, paļausies uz drošības garantijām, nevis uz Maskavas solījumiem.
“Es noteikti šaubos, ka Ukraina uzticētos Putina vārdiem vienošanās ietvaros,” atzina Smits.
Viņš apgalvoja, ka ietekmīgākais ilgtermiņa atturēšanas līdzeklis būtu spēcīga, labi bruņota un tehnoloģiski attīstīta Ukrainas armija.
Smits atteicās apspriest notiekošo sarunu detaļas, taču apgalvoja, ka esot panākts progress gūstekņu apmaiņā un diskusijās par “drošu mieru”.
“Mēs esam 100% apņēmušies panākt šī kara miermīlīgu atrisinājumu,” uzsvēra Smits.