Ukrainas bruņotie spēki pagājušajā nedēļā paziņoja, ka frontē jau piecus mēnešus pēc kārtas ukraiņu droni iznīcina vairāk pretinieka karavīru, nekā Krievija spēj savervēt. Ukrainas kaujas vienība “Orion” pie Kupjanskas izveidojusi “nāves zonu” agresorvalsts spēkiem. Vienības karavīri apgalvo, ka iebrucēja kājnieki vairās ienākt šajā teritorijā, bet bruņu un cita tehnika nevar tikt tuvāk par 25 kilometriem.
Ar “Orion” vienības karavīriem Ukrainas austrumos tikās un sarunājās Latvijas Televīzijas ārzemju ziņu korespondents Gints Amoliņš.
Nokļūšana frontes pirmajās pozīcijās kļūst arvien bīstamāka un sarežģītāka. Maršruta pirmo posmu var šķērsot bruņumašīnās, kas aprīkotas tā, lai pēc iespējas pasargātu no Krievijas dronu uzbrukumiem. Bet tuvāk galamērķim viss nepieciešamais ir jāņem rokās, lai vairāku kilometru atlikušo ceļu līdz pozīcijai mērotu kājām. Pēdējo posmu šķērsošana kājām notiek ne tikai dronu apdraudējuma, bet arī bezceļu dēļ, jo tilti ir iznīcināti, bet uz ceļiem izvietota tehnika.
Karavīri līdzi nes vissvarīgāko aprīkojumu, tostarp “Starlink” termināļus, kas nodrošina stabilu komunikāciju frontes karstākajos punktos.
Šos maršrutus mēro gan kaujas vienības “Orion” karavīri no 3. robežsargu uzbrukuma brigādes “Pomsta”, kas cīnās vienā no smagākajiem sektoriem pie Kupjanskas, gan vienības dronu operatori “Aramiss” un “Anubiss”.
“Riskēt braukt ar automašīnām neviens nevēlas. Ir risks zaudēt gan dronu operatorus, gan kājniekus. Tāpēc līdz pašai pārceltuvei nācās mērot vairāku kilometru ceļu kājām,” stāstīja kaujas vienības “Orion” dronu operators “Aramiss”.
Viņi strādā ar “Mavik” tipa droniem, un viņu pamatuzdevums ir novērošana un izlūkošana.
“Droniem nepārtraukti jābūt gaisā. Mēs ielidojam mūsu atbildības zonā, pavadām tur noteiktu laiku. Tiešais video var ilgt 15, 20 minūtes atkarībā no baterijas. Un, kad redzam, ka baterija sāk izlādēties, mēs izsaucam kolēģus, lai viņi mūs laicīgi nomainītu mūsu atbildības zonā,” par saviem uzdevumiem detalizētāk pastāstīja “Aramiss”.
Mērķis ir pieskatīt, vai tuvumā neparādās ienaidnieks. Un, ja parādās, tad sazobē ar citām vienībām to iznīcināt.
“Mēs ne tikai izlūkojam. Mēs arī koriģējam uguni, atrodam mērķus. Piemēram, ja mēs atradām ienaidnieku, tad mums jākoriģē uguns.
Tāpat arī mīnmetēji vai mūsu lielie uzbrukuma droni. Mums kamera ir mazliet labāka nekā šiem lielajiem droniem, tāpēc mēs tos koriģējam,” pauda kaujas vienības “Orion” dronu operators “Anubiss”.
Šāda taktika ļauj izveidot vairāku kilometru zonu, kurā ienaidnieka izredzes izdzīvot ir ļoti mazas.
“”Nāves zona” jeb “kill-zona” ir teritorija, kurā mēs garantēti iznīcināsim ienaidnieku. Šajā zonā nevar pavirzīties ne tehnika, ne ienaidnieka kājnieki. Mēs viņus pat nepielaižam pie savas atbildības zonas,” sacīja “Anubiss”.
Krievijas kājnieki cenšas vairīties no “Orion” vienības frontes posma, norādīja vienības virsnieks, piebilstot, ka iebrucēja bruņutehnika nespēj pietuvoties ukraiņu pozīcijām tuvāk par 25 kilometriem.
“Mums ir līnija, kur stāv mūsu kājnieki. Tie ir cilvēki, kuri cauru diennakti atrodas pozīcijās un notur ienaidnieku. Papildus tam ir kilometrs zonas, kur pretinieks mēģina nostiprināties, bet viņam neizdodas. [..] Papildus tam ir šī “nāves zona” vidējā attālumā. Tie var būt FPV droni ar optikas šķiedru vai arī uzbrukuma droni “Vampīri”. Ja ienaidnieka kājnieki tur pulcējas, mēģina ierakties kādās alās, viņi tiek izsvēpēti. Visas būves, ierakumu alas vai blindāžas tiek pilnībā iznīcinātas, vēl pirms ienaidnieka kājnieki nonāk līdz mūsu pozīcijām. [..]
Papildus tam ir 25 kilometru zona tehnikai. Mūsu atbildības zonā mēs jau ilgi neesam redzējuši ienaidnieka tehniku – ne bruņutehniku, ne tankus, ne ko tamlīdzīgu. Viņi vienkārši nespēj iebraukt līdz mums. Jo, pirmkārt, reljefs, otrkārt, tie ir iznīcināšanas līdzekļi.
[..] Tas [ir iespējams], pateicoties izlūkošanas tipa bezpilota lidaparātiem. Tie lido ļoti tālu, izseko ienaidnieka aizmuguri un dod iespēju koordinēt triecienu pa ienaidnieka tehniku. Tie var būt arī vienkārši pikapi, kas mēģina pievest ienaidnieka kājniekus tuvāk. Šī tehnika tiek iznīcināta vēl tur – pirms viņu izbraukšanas,” pastāstīja kaujas vienības “Orion” virsnieks Vladislavs Zolotarjovs.
Tas ir īpaši svarīgi kājniekiem, kuru klātbūtne iezīmē, kā veidojas frontes līnija un teritoriju fiziskā kontrole.
“Es iepriekš biju kājniekos, un es teiktu, ka atbildība tur bija nedaudz mazāka. Proti, es atbildēju tikai par savu dzīvību, par savu pozīciju un par saviem cīņu biedriem, dažreiz par blakus esošajām pozīcijām. Man nebija lielas atbildības zonas. Bet tagad ir jāpārskata viss sektors. Un šeit vairs nav runa tikai par tavu kā operatora dzīvību, bet arī kājnieki paļaujas uz tevi,” teica “Aramiss”.
“Ja gaisā nav neviena mūsu drona, tas var būt kritiski mūsu pozīcijām,” norāda karavīri. Teritorijas kontrole no gaisa nozīmē ļoti daudz.
“Mēs vēlamies viņus atrast, tāpat arī viņi mūs. Tās ir frontes acis. Es teiktu, ka tas ir galvenais, kas tagad frontē ir. [..] Šeit tehnoloģijas neapstājas nekad un nekur. Attīstās gan ienaidnieks, gan attīstāmies mēs,” sacīja “Anubiss”.
KONTEKSTS:
Nepamatotais un neizprovocētais Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda draudēja dažās dienās ieņemt Kijivu, taču ukraiņu spēcīgā pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Jau vairākus gadus frontē turpinās pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām.
Lai arī pēc ASV prezidenta Donalda Trampa atgriešanās amatā starp Ukrainu, Krieviju un ASV vairākkārt notikušas sarunas par mieru Ukrainā, līdz šim tās nav nesušas konkrētus rezultātus.